Lasīšanas laiks: 4 min
Turpinot Valsts aizsardzības koncepcijas (VAK) izstrādi, trešdien, 22.aprīlī, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās diskusija, kuras mērķis ir pārrunāt jauniešu iespējas un motivāciju iesaistīties valsts aizsardzības nodrošināšanā.
Diskusijā piedalījās aizsardzības nozares amatpersonas, kā arī Jaunsardzes instruktori un Zemessardzes pārstāvji. Moderatora lomā iejutās starptautisko attiecību eksperts un Vidzemes Augstskolas docētājs Jānis Kapustāns.
Diskusijas ievadā ViA Debašu kluba komandas debatēja par jauniešu vēlmi un iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā. Pirmā komanda, kā argumentu minēja plašās iespējas iesaistīties Jaunsardzes un Zemessardzes vienībās, kur iespējams apgūt ne tikai militārās prasmes, bet arī praktiskas iemaņas, kas var noderēt ikvienam krīzes situācijās, piemēram, pašaizsardzības un izdzīvošanas iemaņas. Tāpat šīs komandas pārstāvji aizstāvēja ideju par militārās apmācības ieviešanu skolās, kas palīdzētu radīt interesi par militāro jomu un sniegtu elementāras zināšanas un iemaņas tiem, kuri brīvprātīgi neiesaistās Jaunsardzē, Zemessardzē vai neizvēlas profesionālo militāro dienestu. Pirmā debatētāju komanda pauda pārliecību, ka visumā jaunieši Latvijā ir patriotiski un gatavi aizstāvēt valsti krīzes situācijā.
Oponentu komanda uzskata, ka jauniešiem nav pietiekamas iespējas un vēlmes iesaistīties Jaunsardzē un Zemessardzē. Pat, ja viņiem būtu vēlme, valsts neatvēl pietiekamu finansējumu, lai nozīmīgs palielinātu jaunsargu un zemessargu skaitu. Turklāt vairāk par pusi no jauniešiem, kuri brīvprātīgi piesakās dienēt armijā, tiek atsijāti atlasē, jo neatbilst militārā dienesta prasībām. Kā svarīgu faktoru oponentu komanda minēja to, ka jauniešiem būtiskākas šķiet tādas jomas kā izglītība un karjera, tādēļ viņi nevēlas ziedot savu laiku valsts aizsardzībai. Turklāt globalizācija, iespējams, ir mazinājusi patriotismu daudzu jauniešu vidū. Viņi militāra konflikta gadījumā visdrīzāk izvēlētos pamest valsti, nevis to aizstāvētu. Arī daudzi no tiem, kas iesaistījušies Zemessardzē, pēc oponentu paustā argumenta, to dara atalgojuma dēļ. Tāpat oponenti uzsvēra, ka militāro konfliktu pamatā ir globālie politiskie un ekonomiskie procesi, kurus Latvijas jauniešiem nav iespējams ietekmēt.
Pēc debatēm sekojošajā diskusijā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs uzsvēra, ka valsts aizsardzības nav tikai ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku kompetence. Par to ir jārūpējas visiem valsts pilsoņiem savu spēju robežās. ĀM plāno rosināt Satversmes grozījumus, kas paredzētu, ka valsts aizsardzība ir katra pilsoņa pienākums pat neskatoties uz to, kādu viedokli paustu krīzes situācijā valsts augstākās amatpersonas. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kādu Latvija piedzīvoja 1940.gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis aicināja tautu nepretoties PSRS karaspēkam.
Arī Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitnants Gvido Brenneris uzsvēra, ka aizsardzība izpaužas dažādos līmeņos. Lai valsts būtu stipra, tai ir nepieciešami arī gudri politiķi, ekonomisti, zinātnieki, ārsti un citi profesiju pārstāvji. Taču minimālas zināšanas militārajā un civilās aizsardzības jomā nepieciešamas ikvienam pilsonim. Turklāt daudzas civilās profesijas ir nepieciešamas arī militārās struktūrās. Piemēram, Zemessardzē ir izveidota kiberaizsardzības vienība, kurā darbojas informācijas tehnoloģiju speciālisti.
Klātesošo starpā izvērtās diskusija par obligātās militārās apmācības ieviešanu skolās un augstskolās. Daļa diskutētāju uzskata, ka to ir nepieciešams ieviest jau no 6.klases, jo tas ir īstais vecums, kad iespējams iesaistīt bērnus. Turklāt nodarbībām jābūt arī praktiskām, lai viņiem būtu interesanti. Vairāki diskusijas dalībnieki uzskata, ka augstskolās militārajai apmācībai nav jābūt obligātai, jo studenti ir pieauguši cilvēki, kas spēj izdarīt savu izvēli patstāvīgi. A.Panteļējevs pastāstīja par ĀM plāniem ieviest ik vasaru, augustā, brīvprātīgās militārās mācības, par kurām studentiem maksātu algu. Šādai iecerei vairāki klātesošie studenti pauda atbalstu.
Viens no studentiem uzsvēra fiziskās sagatavotības nozīmi valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Lai palīdzētu uzlabot jauniešu veselību un nodrošinātu NBS prasībām atbilstošus karavīrus, viņš ieteica ieviest skolās sporta stundas katru dienu, kā arī rūpēties, lai to saturs būtu pilnvērtīgs. Taču citi diskutētāju apšaubīja iespēju ieviest šādu sistēmu, jo skolēniem jau pašlaik ir pārāk liela slodze.
Diskusijas noslēgumā J.Kapustāns uzdeva provokatīvu jautājumu, vai vispār ir vērts domāt par aizsardzību mūsdienu globalizētajā pasaulē, kad ikviens brīvi var ceļot. Gan viņš pats, gan arī citi runātāji uzsvēra, ka militāra konflikta gadījumā iespējas kaut kur aizbēgt nebūs lielas, jo visdrīzāk tas varētu aptvert ne tikai Latviju, bet visu Eiropu. A.Panteļējevs norādīja, ka galvenais faktors valsts aizsardzībā ir nevis valsts izmērs un iedzīvotāju skaits, bet pilsoņu vēlme pretoties agresoram un pārliecība par savām spējām, kā piemēru minot Somiju, kuras iedzīvotāji 1939. – 1940.gadā Ziemas kara laikā pierādīja PSRS, ka var pastāvēt par savu zemi un brīvību. Arī Zemessardzes pārstāvji uzsvēra patriotiskās audzināšanas nozīmi jauniešu motivācijas veidošanā aizstāvēt valsti.
Debates rīkoja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju un Debašu centru, kā arī ViA Debašu klubu.
Aizsardzības ministrija ir uzsākusi darbu pie jaunās VAK izstrādes un organizē vairākas publiskās diskusijas, kuru mērķis ir koncepcijā ietvert sabiedrības viedokli par valsts aizsardzības jautājumiem un vienlaikus sniegt sabiedrībai plašāku ieskatu valsts aizsardzības jautājumos. Diskusiju laikā izteiktās idejas un priekšlikumi tiks izmantoti jaunās VAK redakcijas veidošanai, lai veicinātu tās izstrādes kvalitāti.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu VAK, tādēļ paredzēts, ka jaunā koncepcija tiks izstrādāta līdz šī gada rudenim.
