Valmieras Ziņas

Vidzemē pērn kūlas ugunsgrēku skaits teju dubultojies

2019.gadā Vidzemē reģistrēti 460 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 218 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē pērn reģistrēts Gulbenes novadā – 74 notikumi, šeit arī visliekākais ugunsgrēku skaita pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika dzēsti 28 kūlas ugunsgrēki. Kopumā Vidzemē pērn izdegušas 235 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Gulbenes, Limbažu un Varakļānu novados, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa.

Pirmais kūlas ugunsgrēks pērn reģistrēts 22.februārī Salacgrīvas novadā, bet šogad 7.martā Limbažu novadā.

Starp republikas pilsētām Valmiera pēdējos piecus gadus stabili turas saraksta apakšgalā – gan kūlas ugunsgrēku skaita ziņā (14 ugunsgrēki 2019.gadā), gan izdegušās platības ziņā (5,2 hektāri 2019.gadā). Tai pat laikā, salīdzot ar 2018.gadu, ugunsgrēku skaits Valmierā pieaudzis (salīdzinājumam, 2018.gadā 10 kūlas ugunsgrēki).

Republikas pilsēta Kūlas ugunsgrēku skaits Platība 2019.gadā, m2
2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017.g. 2018.g. 2019.g.
Daugavpils 148 354 246 248 172 221 268 2789449.0
Jēkabpils 70 107 82 99 81 101 119 1216850.0
Jelgava 61 54 54 75 56 57 61 567660.0
Jūrmala 75 55 52 23 44 26 20 66899.0
Liepāja 186 101 72 81 90 57 70 71665.0
Rēzekne 16 48 21 31 30 19 23 137196.0
Rīga 220 268 181 208 171 232 176 685257.2
Valmiera 11 32 18 20 14 10 14 52762.0
Ventspils 49 19 28 38 30 21 19 87750.0
Kopā: 836 1038 754 823 688 744 770 5675488.2

 

Diemžēl šogad Vidzemē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds kūlas ugunsgrēks – pa vienam pērnās zāles ugunsgrēkam dzēsts gan Vecpiebalgas novadā, kur gadu iepriekš nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks, gan Cesvaines novadā (2018.gadā dzēsti divi kūlas ugunsgrēki). Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis arī Alūksnes, Amatas, Apes, Burtnieku, Kocēnu, Madonas, Raunas, Salacgrīvas, Strenču un Varakļānu novados. Salīdzot ar 2018.gada mazāk kūlas ugunsgrēki dzēsti Cesvaines, Mazsalacas, Pārgaujas, Priekuļu un Smiltenes novados.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs skaidro, ka kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu lai sakoptu savus īpašumus. Bija daudzi notikumi, kur pie vainas bijušas bērnu rotaļas ar sērkociņiem. Rjabkovs uzsver, ka skaidrojošais darbs tiek veiks nepārtraukti, tai skaitā arī izglītības iestādēs. Tāpat pagājušā gadā Vidzemē veikti 18 kūlas reidi, uzlikti 43 administratīvie sodi. Viņš uzskata, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja pašvaldības aktīvāk iesaistīsies nesakopto teritoriju apzināšanā un to īpašnieku informēšanā par veicamajiem pasākumiem, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kontrolējot šo nosacījumu izpildi.

2019.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā Covid-19 ietekmējis jūsu darbu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (reģ.nr. 40008029381) ir nevalstiska, sociāla labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Asociācija īsteno preventīvu, bērnu interešu aizstāvības, izglītošanas un sociālās rehabilitācijas darbu ar ģimenēm Latvijā, kā arī sniedz atbalstu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem. SOS Bērnu ciemats VALMIERĀ aicina atsaukties SOS AUDŽUMAMMAS ASISTENTI/U (aukli) Mēs Jums uzticēsim: Aizvietot SOS audžumammu un uzņemties atbildību par bērnu aprūpi (var būt līdz 6 bērni ģimenē), drošību un veselību SOS mammas prombūtnes laikā (atvaļinājums, brīvdienas, darba nespēja, vai citos apstākļos, kad SOS mamma nevar pildīt savus pienākumus). Audžu mammas asistents/e paliek kopā ar bērniem gan dienu, gan nakti ģimenes mājā SOS bērnu ciematā. Uzturēt un rūpēties par ģimeniskas vides un atmosfēras radīšanu, kā arī SOS audžumammas prombūtnē organizēt mājas saimniecisko dzīvi. Bērnu aprūpes jautājumos sadarboties ar SOS mammu un citiem profesionāļiem, kas strādā bērnu labā (SOS bērnu ciematā un ārpus tā). Aicinām atsaukties: Cilvēkus ar vēlmi un spēju veidot ilgtermiņa attiecības un uzņemties rūpes par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un pieņemt ikdienas izaicinājumus, kas saistīti ar šo darbu. Atvērtu, iejūtīgu un dzīves gudru personību, kas gatava nepārtraukti attīstīt savas iemaņas, zināšanas un prasmes bērnu audzināšanā un aprūpē.  Pieredzi darbā ar dažāda vecuma bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.  Priekšroka kandidātiem ar izglītību pedagoģijas, sociālā darba, medicīnas un/vai psiholoģijas jomā. Ko mēs varam piedāvāt? Iespēju darīt savu sirdsdarbu un uzņemties rūpes par bērniem. Mēs nodrošinām visu sadzīvei nepieciešamo (pilnībā aprīkota ģimenes māja, ģimenes budžets, u.tml.) kā arī ikdienas atbalstu no ārpusģimenes aprūpes speciālistu komandas (sociālā darbinieka, psihologa, pusaudžu atbalsta personas u.c. speciālistiem). Profesionālu apmācību darbu uzsākot. Labus darba apstākļus. Darbu pēc grafika ar iespēju pašam/ai plānot darbu un iespēju apvienot šo ar citu darbu. Atalgojumu par nepilnas slodzes darbu - 440,00 (bruto) un veselības apdrošināšanu   Darba slodze: Nepilns darba laiks Darba vieta: Ganību iela 3, Valmiera Pieteikšanās termiņš: 26.07.2020 Sīkākai informācija Valmieras SOS Bērnu ciemata sociālā darbiniece Zeltīte Millere 25660434 zeltite.millere@sosbca.lv Pieteikumu ar norādi SOS mammas asistente/s (aukle/is) sūtiet: Personāla vadītājai Elīnai Niemiro elina.niemiro@sosbca.lv. Informējam – iesniedzot/nosūtot savu pieteikumu, kandidāts/e brīvprātīgi piekrīt personas datu apstrādei personāla atlases procesa nodrošināšanai. Kandidāta/es dati tiks uzglabāti uz personāla atlases laiku un dzēsti sešus mēnešus pēc atlases konkursa beigām. Personas datu vākšanu, apstrādi un uzglabāšanu veic Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija reģ.nr. 40008029381. Garantējam, ka nodrošināsim Jūsu personas datu konfidencialitāti. Profesija: AUKLIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Ganību iela 3, Valmiera Darba laika veids: Nepilnais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-07-26 Kontaktpersona: Elīna Niemiro elina.nemiro@sosbca.lv Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri