Vides pieejamības eksperts: invalīdiem jālūdz izvērtējums pirms infrastruktūras izveidošanas (1)

Kā iepriekš rakstījām, daudzviet Valmierā ietves joprojām nav piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Augstās apmales liedz pārvietoties pa trotuāru ar ratiņkrēslu, tādēļ šādās vietās nākas braukt pa ielas braucamo daļu, tādējādi pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un pakļaujot sevi briesmām. Augstās apmales arī rada neērtības tiem cilvēkiem, kas stumj bērnu ratiņus, kā arī velosipēdistiem, braucot pa velojoslu.

Kā novērojām, pēc “Valmieras Ziņu” publikācijas ietvju savienojumu vietas ar brauktuvi ir pārbūvētas vai labotas. Taču veiktie labojumi ne visur ir pietiekami, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar ratiņkrēsliem, norādīja vides pieejamības eksperts Aleksandrs Jevdokimovs, kurš pats ir spiests pārvietoties ar ratiņkrēslu pēc nokļūšanas ceļu satiksmes negadījumā. Viņu bieži aicina pārbaudīt jau uzbūvēto infrastruktūru.

Kopā ar Aleksandru apsekojām Valmieras centru, lai viņš no sava skatupunkta izvērtētu vides pieejamību cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. Lai arī ietves un brauktuves savienojuma vietas ir noslīpētas, piemēram, Rīgas un K.Baumaņa ielas krustojumā, stāvais kāpums ir teju nepārvarams šķērslis cilvēkam ar ratiņkrēslu. Tā kā Aleksandrs sporto trenažieru zālē un ir labi uztrenējis rokas, ieskrienoties viņam izdodas pašam tikt atpakaļ uz ietves, taču mazāk trenētam cilvēkam tas neizdotos, tādēļ nāktos lūgt garāmgājēju palīdzību.

Aleksandrs parāda arī tādas vietas, kur cilvēks ar ratiņkrēslu var nonākt strupceļā. Piemēram, G.Apiņa un Rīgas ielas krustojumā pie iebrauktuves Rīgas ielas 18. nama pagalmā. Vienā pusē ietvei ir slīpa nobrauktuve, taču otrajā pusē augsta apmale. Tāda pati situācija ir Katrīnas ielā starp t/c “Valleta” un celiņu, kas ved gar Hanzas sienu.

Tāpat Aleksandrs kritiski vērtē izbūvētās lietus ūdens noteces Rīgas ielā pie 7, 9, 11 un 13 nama. Citviet tās ir pārklātas ar metāla restēm, lai ietve viscaur būtu gluda, taču šīs ir pārāk dziļas, lai varētu pārvarēt ar ratiņkrēslu. Ne velti pat riteņbraucēji tās apbrauc, tādēļ zālienā ir izveidojusies iebraukāta taka. Aleksandrs uzsvēra, ka šādas nepilnības, kas staigājošam cilvēkam liekas sīkums, rada lielas problēmas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Ir gadījies, ka neliela gramba uz ceļa rada bojājumus ratiņkrēslam vairāku desmitu vai pat simtu eiro vērtībā. “Kronis visam” bijis kāda koncerta apmeklējums Valmieras estrādē pirms dažiem gadiem. Dodoties tumsā mājās pa nelīdzeno asfalta celiņu virzienā uz Rātsupīti, Aleksandrs izkritis no krēsla.

Joprojām arī daudzas ēkas nav pieejamas cilvēkiem ar ratiņkrēslu. Lai gan situācija ar katru gadu uzlabojas, un tam ir daudz labu piemēru, taču bieži vien vides pieejamības prasības tiek nodrošināšanas tikai formāli. Uzbrauktuves ir pārāk slīpas, nav uzstādītas margas, kur pieturēties, vai tās nav uzstādītas pareizā augstumā un attālumā. Durvis ir pārāk šauras, tās veras uz vienu pusi – tātad invalīds patstāvīgi nevar izkļūt vai iekļūt ēkā. Ne visur arī uzstādīti zvani vai norādīts telefona numurs, uz kuru zvanīt, lai lūgtu iestādes vai uzņēmuma darbinieka palīdzību. 

Aleksandrs domā, ka invalīdi ir jāaicina jau pirms infrastruktūras izveidošanas – projektēšanas laikā, lai būtu ērtāka un pieejamāka vide – ceļi, ietves, sabiedriskā transporta pieturvietas un ēkas. Viņš nespēj saprast domāšanu, kad iekārtojot infrastruktūru it kā dara, bet patiesībā dara nedomājot.

“Invalīdu pieaicināšana jau projektēšanas stadijā būtu jābūt noteiktam ar likumu, citādi tas, kas nav obligāti, tiek izdarīts pavirši, bez jēgas”,

uzskata Aleksandrs. Tomēr viņš uzsvēra, ka neprasa īpašas privilēģijas sev vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Vides pieejamības eksperts norādīja, ka projektējot ēkas, ielas un ietves, ir jāvadās pēc universālā dizaina principa, lai vide būtu pieejama un ērta jebkuras cilvēkam. Lēzenas uzbrauktuves, nosegtas lietus ūdens noteces, pārdomāta piekļuve ēkām un citi elementi padarīs ērtāku pārvietošanos ne tikai invalīdiem, bet arī senioriem, māmiņām ar bērnu ratiņiem – ikvienam iedzīvotājam.

Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa skaidroja: 

“Valmieras pilsētas pašvaldība iespēju robežās regulāri veic ietvju infrastruktūras uzlabošanu. Piemēram, šī gada augustā atsevišķās vietās ietvju apmaļu augstums tika papildus pieslīpēts, pieasfaltēts vai pārbūvēts, atvieglojot riteņbraucēju un māmiņu ar bērnu ratiņiem pārvietošanos. Pēdējos gados izbūvētajās ietvēs iestrādāts arī reljefa bruģis, kas atvieglo pārvietošanos cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Nepieciešamie uzlabojumi tiek plānoti arī, saņemot iedzīvotāju ierosinājumus par konkrētām uzlabojamām vietām ielu infrastruktūrā.

Visām no jauna izbūvētajām vai atjaunotajām ietvēm savienojumi ar ielas brauktuves daļu ir veidoti atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīviem. Visām pēdējos gados atjaunotajām un no jauna izbūvētajām ietvēm apmaļu augstums pie to savienojuma ar ielu ir nolīdzināts brauktuves līmenī. Atbilstoši 16.10.2007. Latvijas Standartam LVS 190-2 “Ceļu projektēšanas noteikumi. Normālprofili” “gājēju pārejās augsto apmaļu augstums samazināms līdz 0,02 m, bet velosipēdu pārejās tām jābūt vienā līmenī ar ceļa segumu visā veloceļa platumā”. Neskatoties uz pieļaujamo 2 cm gājēju pāreju apmaļu augstumu, Valmierā izbūvētajām pārejām pēdējos gados tiek praktizēts 0 cm līmenis attiecībā pret brauktuvi. Projektos, kas projektēti un realizēti pirms 2007.gada, lielākoties pazeminātās apmales ir mazliet izceltas (līdz 5 cm), kā to noteica tajā laikā spēkā esošie normatīvi. 

Ietvēm, kurām nepieciešama un nākotnē tiek plānota pārbūve, tiek paredzēti arī to pieejamības uzlabojumi. Izvērtējot ietvju savienojumu vietas ar brauktuvi, pilsētā, kur iespējams, ietvju apmaļu augstums tika papildus pieslīpēts vai pieasfaltēts, kā arī atsevišķās vietās pārbūvēts. Vietās, kur ielas infrastruktūra ir novecojusi un ir nepieciešama tās pārbūve, līdzekļi ietvju savienojumu ar ielu uzlabošanai šobrīd ieguldīti netiks.

Lai uzlabotu gājēju un velobraucēju ērtības, katru gadu Valmieras pilsētas pašvaldība dažādās vietās pilsētā veic ietvju atjaunošanu. 2016.gadā ietves tika atjaunotas astoņos posmos visos pilsētas rajonos. Arī šogad ietves tiek atjaunotas astoņos posmos dažādās pilsētas vietās. Ietvju atjaunošana tiek veikta ietvju posmiem Diakonāta, Eduarda Lācera, Beātes, Rūpniecības, Kārļa Baumaņa un Siguldas ielās. Arī veicot Rubenes ielas atjaunošanu, tika pārbūvēti atsevišķi gājēju ietves posmi.  Šovasar notika arī apjomīga gājēju un velosipēdistu ceļa atjaunošana Atpūtas parkā, asfaltējot gājēju celiņu no Dīvaliņa stāvlaukuma līdz estrādei un virzienā uz Vanšu tiltu.

Jāpiebilst, ka

personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti ir iespējams saņemt asistenta pakalpojumu, kas palīdz risināt ikdienas jautājumus – nokļūt valsts un pašvaldības iestādēs, darbavietās, veselības aprūpes iestādēs vai nevalstiskajās organizācijās, ja tās nodrošina personai nepieciešamos pakalpojumus. Reizi mēnesī Sociālo lietu pārvaldes darbinieki tiekas ar pakalpojuma saņēmējiem un viņu asistentiem, lai pārrunātu dažādus aktuālus jautājumus, tostarp arī vides pieejamību un nepieciešamos ielu infrastruktūras uzlabojumus.”