Vidējā alga Valmierā 1500 eiro mēnesī – vai tas ir iespējams? (5)

Lasīšanas laiks: 6 min

“Kā kļūt turīgiem: kas jādara cilvēkam un valstij, lai algā saņemtu virs 1000 eiro?” pirmdien, 5.februārī, Valmierā “Latvijas Avīzes” un Latvijas Bankas organizētā diskusijā Vidzemes Augstskolā atbildi centās rast diskusijas dalībnieki.

Diskusijas vadītājs, “Latvijas Avīzes” žurnālists Ivars Bušmanis skaidroja, ka šāds robežskaitlis nav izvēlēts nejauši. Tas saistās ar cerībām, ka pēc 1000 eiro vidējās algas sasniegšanas varētu apstāties masveida emigrācija, kā tas noticis Igaunijā, un daļa no aizbraukušajiem varētu atgriezties Latvijā.

Diskusijas ievadā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raksturoja pašreizējo situāciju valstī un minēja galvenos uzdevumus, kas jāpaveic tuvākajā laikā.

“Ir pagājuši desmit gadi kopš globālās ekonomiskās krīzes sākuma. Esam guvuši daudzas mācības. Latvija pašlaik atrodas augstākajā izaugsmes punktā. Taču pastāv risks, ka mēs varam nonākt tā sauktajā vidējo ienākumu slazdā, kad algas paliek līdzšinējā līmenī bez cerības sasniegt tuvākajos gados Eiropas Savienības vidējo līmeni.

Latvijas tautsaimniecības attīstība pašlaik norit strauji. Visticamāk iekšzemes kopprodukta pieaugums 2017.gadā būs 4,5 procenti. Paredzams, ka tuvākajos gados izaugsmes temps nebūs tik augsts, taču svarīgi ir tas, lai izaugsme turpinās, un nebūtu kritumi, kā tas notika krīzes laikā. Pretējā gadījumā ES vidējais līmenis var kļūt par neaizsniedzamu sapni. Tādēļ nevajadzētu izniekot laiku un līdzekļus. Valstij ir jāveic uzkrājumi un jāīsteno nepieciešamās strukturālās reformas.

Valmierā ir vairāki spēcīgi uzņēmumi, kuru darbiniekiem algu līmenis ir augstāks, nekā vidēji Latvijā, bet kopumā darba samaksa Valmierā ir zem vidējā valstī. Tāpēc Latvijas Banka rosināja diskusiju Valmierā, lai spriestu, kā panākt, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu kā “Valmieras stikla šķiedra”.

Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, pilsētā vajadzētu būt 13 tādiem uzņēmumiem, lai vidējā alga Valmierā sasniegtu 1500 eiro.

Kas traucē attīstīties uzņēmumiem Latvijā? Pirmkārt, tas ir mazais iekšējais tirgus. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi būtu eksportspējīgi. To nosaka vairāki faktori, piemēram, darba ražīgums, valsts nodokļu politika un citi faktori, kas veido produkcijas cenu. Tāpat ir svarīga starptautisko kontaktu veidošana un mārketinga stratēģija, kas ļauj ieiet ārzemju tirgos. Eksportspēja ir izšķirīga tādu uzņēmumu kā “Valmieras stikla šķiedra” un “Valpro” pastāvēšanā, kas eksportē gandrīz visu saražoto produkciju.

Taču kopumā Latvijā algu līmenis ir zems, jo uzņēmumu produkcijai ir maza pievienotā vērtība. Tā ir gandrīz trīs reizes mazāka nekā Portugālē un sešas reizes mazāka nekā Vācijā.

Kādēļ mūsu uzņēmumi nespēj saražot preces ar augstu pievienoto vērtību? Daļa no atbildes meklējama mūsu neefektīvajā izglītības sistēmā. Ik gadu sekmju līmenis krītas un ir arvien mazāk izcilnieku kaut vai vienā mācību priekšmetā. Mums ir liels skolu skaits un daudz skolotāju proporcionāli skolēniem. Taču vienlaikus izglītības sistēmai mēs atvēlam vislielāko budžeta daļu, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt pedagogu atalgojums ir viszemākais attiecībā pret ekonomiski nodarbināto samaksu starp 22 Eiropas valstīm. Vājie rezultāti vidējā izglītībā atspoguļojas arī augstskolu kvalitātē. Mūsu augstskolas reitingos ir pēdējās vietās Eiropā.

Tādēļ ir nepieciešama skolu tīkla optimizācija, lai skolotāji varētu saņemt pienācīgas algas un būtu motivēti nodrošināt augstu izglītības kvalitāti. Tāpat arī nepieciešams samazināt augstskolu skaitu, koncentrējot labākos mācībspēkus un studentus dažās lielajās augstskolās, kurās ir nodrošināta laba zinātniski tehniskā bāze.

Pieaugot labi izglītoto un izcilo skolēnu skaitam, palielinās iespēja, ka nākotnē pēc studijām augstskolā jaunieši spēs radīt inovatīvus produktus, kas ļaus attīstīt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un nodrošināt strādājošiem lielākas algas, līdz ar to lielāku valsts budžetu un lielāko finansējumu sociālajai, veselības, kultūras, drošības un aizsardzības jomai.

Ļoti svarīgi, lai būtu valdības un uzņēmēju dialogs, lai būtu informācija, kādi cilvēki ir nepieciešami industrijai. Tādējādi nauda netiktu tērēta bezjēdzīgi abstraktām mācību programmām, bet tiktu sagatavoti konkrētiem uzņēmumiem nepieciešamie darbinieki.“

Ivars Bušmanis pauda bažas, ka pašlaik darba algas aug straujāk nekā darba ražīgums, kas ir viena no ekonomikas pārkaršanas pazīmēm. Ilmārs Rimševičs skaidroja, ka

darba algu pieaugumu izraisa darbaspēka deficīts. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumi kļūst mazāk konkurētspējīgi. Taču tam nav  sakara ar ekonomikas pārkaršanu.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste piebilda, ka ir kardināla atšķirība no 2006. – 2008.gada pirmskrīzes perioda. Ekonomikas pārkaršanu tolaik izraisīja sprādzienveida pieprasījuma izaugsme. Taču pašlaik algu pieaugums ir 6 līdz 8 procenti, kas ir normas robežās. Taču problēma nav algu kāpumā, bet gan produktivitātes izaugsmes tempu kritumā. To izraisa vairāki faktori.

Lai gan bankas glabā daudz brīvo līdzekļu, kreditēšana ir diezgan ierobežota, tādēļ uzņēmi nevar investēt ražošanas procesu efektivizēšanā un jaunu produktu izstrādē. Tāpat trūkst arī izglītotu darbinieku, kuri varētu piedalīties inovāciju radīšanā un ieviešanā. Ja netiks mainīta tautsaimniecības un uzņēmumu struktūra, nepamatotais algu pieaugums var novest pie ekonomikas stagnācijas.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks bija vienisprātis ar Ilmāru Rimšēviču, ka ļoti būtiska nozīme augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībā ir darbinieku izglītības līmenim un kvalitātei. Par to būtu jārūpējas jau no bērnudārza, ieinteresējot bērnus par dažādām industrijai svarīgām profesijām, jo vidusskolā to darīt jau ir par vēlu. Kā vienu no piemēriem viņš minēja faktu, ka

pērn visā Latvijā fizikas eksāmenu kārtojuši tikai 360 skolēni, lai gan valstī trūkst 18 tūkstoši inženieru.

Viņaprāt, bez valsts līmeņa mērķtiecīgas politikas nebūs iespējams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu.

J.Baiks uzsvēra, ka Valmierā izglītības reforma ir notikusi, jo pilsētā ir vislielākais citu pašvaldību skolēnu īpatsvars vidusskolās – 35 procenti. “Valmiera kļūst jaunāka, daudzi turpina izglītoties tehnikumā un augstskolā, atrod darbu vietējos uzņēmumos,” uzvēra Valmieras mērs. Taču lielais citu pašvaldību skolēnu skaits rada savas problēmas. Lai gan sākumskolu un pamatskolu grupā Valmieras skolas ir virs vidējā līmeņa valstī, taču vidusskolās un rezultāti ir zem vidējā līmeņa.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka pirms optimizācijas veikšana dažādās nozarēs, būtu vispirms jāveic štatu samazināšana ministrijās. Atlikušajiem ierēdņiem varētu maksāt lielākas algas, bet tikai tad, ja tiktu sasniegti izvirzītie mērķi.

Pašreizējā sistēma, ka maksā lielu algu par atrašanos darbā, bet par labiem sasniegumiem piemaksā prēmijas, ir nepareiza. Taču vairāki runātāji piekrita Latvijas Bankas prezidentam, ka skolu skaits ir pārāk liels, un to uzturēšana ir valsts līdzekļu izšķērdēšana.

Izskanēja arī viedoklis, ka mēs pārāk koncentrējamies uz efektivitāti un naudas pelnīšanu, aizmirstot par to, ka Latvija sastāv ne tikai no Rīga un citām lielajām pilsētām. Lauki glabā mūsu tautas tradīcijas. Esot pie dabas, cilvēki var gūt atslodzi no saspringtā ikdienas ritma pilsētā.

J. Baiks, piekrītot viedoklim, ka Latvija nesastāv tikai no Rīgas, tomēr uzsvēra, ka ir nepieciešams veikt reformas gan izglītības jomā, gan kopumā, samazinot pašvaldību skaitu.

“Pašlaik aug paaudze, kas pieradusi saņemt dažādus labumus par brīvu. Tādēļ ir svarīgi jau no bērnības mācīt, ka tikai ar darbu var kļūt pārticis, un nekas nav par velti šajā dzīvē,”

teica Valmieras mērs.