Lasīšanas laiks: 3 min
Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras, un Latvijā tā ir salīdzinoši augsta, aģentūru BNS informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Kapustinska.
Viņa informēja, ka Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla “Eurydice” jaunākajā ziņojumā secināts, ka studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras.
Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.
“Eurydice” ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007.gadā.
Igaunija 2014.gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.
Eiropā visaugstākā studiju maksa ir Lielbritānijā, kurā 2012.gadā notika pamatīga augstākās izglītības sistēmas reorganizācija.
Par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi kļūst lielāki par noteikto robežu, – Eiropā šāds modelis ir vienīgais. Diezgan augsta studiju maksa, kas studentiem jāmaksā, ir Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.
“Eurydice” ziņojums “Studiju maksas un atbalsta sistēmas augstākajā izglītībā Eiropas valstīs 2014./2015.gadā” uzsver, ka maksājumus veicošo studentu skaits publiskā sektora finansētajās augstākās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīgs. Daudzās valstīs – Kiprā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Maltā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Norvēģijā un Turcijā – studiju maksa netiek piemērota. Otrā skalas galā ir vairākas valstis – Čehija, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Apvienotā Karaliste (Anglija, Velsa un Ziemeļīrija), Islande, Lihtenšteina –, kurās noteiktus maksājumus, arī, piemēram, tikai reģistrācijas vai administrācijas maksas, veic visi studenti.
Vairumā Eiropas valstu stipendijas saņem mazākā daļa studentu. Deviņās valstīs stipendijas saņem visi studenti kā Kiprā, Dānijā, Maltā, Somijā, vai to lielākā daļa – Luksemburgā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē (Skotijā), Zviedrijā, Norvēģijā. Islande ir vienīgā valsts, kura nepiedāvā nekādu valsts stipendiju sistēmu, lai gan šis jautājums šobrīd tiek apspriests.
35 izglītības sistēmās studenti var saņemt sociālās stipendijas, izvērtējot studenta finansiālās vajadzības. 23 sistēmas piedāvā akadēmiskās stipendijas, kas pamatotas sekmju vērtējumā.
Pusē ziņojumā apskatīto valstu publiskā sektora finansētiem studiju aizdevumiem ir būtiska loma studentu atbalsta nodrošināšanā. Tāpat apmēram pusē valstu atbalsts netiek izmaksāts studentiem tiešā veidā, bet gan piešķirts kā nodokļu atvieglojums vecākiem vai kā ģimenes pabalsts.
Pilns ziņojuma teksts angļu valodā pieejams Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā.
“Eurydice” apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.
