Lasīšanas laiks: 5 min
Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
“Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
“Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums,” sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem”, norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.
Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ļaus efektīvāk pārvaldīt cilvēkresursu pieejamību. “Mēs varam pārtraukt atvaļinājumus vieglāk, mēs varam darbiniekiem lūgt strādāt brīvdienās. Tie ir lēmumi attiecībā uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo personālu,” atzīmēja Paeglītis.
Tāpat slimnīcas vadītājs teica, ka patlaban neredz nepieciešamību apturēt ambulatoro pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādē, taču plānveida pakalpojumus jau šobrīd sāk ierobežot, slimnīcā vērtējot, vai pacientu nepieciešams stacionēt, un iespēju robežās atliekot pakalpojumus.
Vadoties pēc Veselības ministrijā paustā, ārkārtas situācija kā juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas procesu un VOMK ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu.
Kā norāda ministrijā, piemēram, ja kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē. Tāpat otrā un trešā līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas gaita to pieļaus.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību. Ja būs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība.
Attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem ministrijā uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tajā skaitā nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas.
Līdzīgā apjomā kā līdz šim tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Ministrijā skaidro, ka katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi esot atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa tālruni 8000 1234.
Kā ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1863.
Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.
Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.
