Lasīšanas laiks: 4 min
Mazdārziņu īpašniekiem šobrīd darba netrūkst, jo jārūpējas par izaudzētās ražas novākšanu. Tomēr, ko darīt, ja izaudzis vairāk nekā iespējams patērēt. Vai mežs ir īstā vieta, kur atbrīvoties no āboliem un citiem dārza atkritumiem? Kādas ir alternatīvas, devās noskaidrot Re:TV raidījums “Ikdiena”.
Sižeta autori: Laura Jansone, Klāvs Skrastiņš
Šogad dārzos padevusies krietni laba ābolu raža. Par to, protams, prieks ābolu mīļotājiem, tomēr ne visu izdodas apēst un realizēt. Tad nu rodas jautājums, ko darīt ar pāri palikušajiem āboliem? Gados, kad bagātīgās ražas liec ābeļu zarus, šis jautājums kļūst aktuāls daudziem mazdārziņu saimniekiem. Pieredzējuši augļkopji par to iesaka domāt laikus, rūpējoties par ābeļu kopšanu, tomēr ne visiem ir zināšanas, kā to darīt.
Netrūkst saimnieki, kuri ar savu izaudzēto ražu gatavi dalīties, piemēram, ar garāmgājējiem, pie sētas noliekot kastīti, kurā atrodas izaudzētie āboli. Daļa saimieki, lai atbrīvotos no kritušajiem āboliem un citiem dārza pārpalikumiem, piemēram, pļautās zāles, izveidojuši komposta kaudzes, un tā saturu nākamajā gadā izmanto kā mēslojumu siltumnīcā. Tikmēr citi pāri palikušās bagātības nogādā uz tuvumā esošiem mežiem. Vietām izveidojusies pat vesela komposta kaudze.
Pieredzējis mednieks Jānis Ence stāsta, ka mežs tomēr nebūtu īstā vieta, kur atstāt dārza atkritumus, īpaši jau ābolus. “Tas ir bīstami, jo meža dzīvnieki, atrodot šādu vietu, kur var panašķoties, maina uzvedību un pārvietošanās ceļus. Ja, piemēram, priežu jaunaudzē tiek izbērti āboli, tad dzīvnieks sajūt, ka šeit ir ēdamais, un tas nozīmē, ka nāks šeit meklēt barību arī vēl pēc kāda laika, savukārt tas nozīmē, ka dzīvnieks var nodarīt kaitējumu jaunaudzei.”
Izņēmums ir oficiāli reģistrētās dzīvnieku piebarošanas vietas, tomēr arī tur ābolus var novietot iepriekš sazinoties ar atbildīgo medību kolektīvu.
Jānis Ence: “Ja tur šobrīd ved ābolus, tad ļoti veiksmīgi iespējams medīt jenotsuņus, jo viņiem ļoti garšo āboli. Jenotsuņi negaida nakts aizsegu, viņi gaišā dienas laikā ābolus ēd, un mednieki tādās vietās, kur ir medību torņi, atrodot šīs ābolu vietas, veiksmīgi var tikt galā ar šiem dzīvniekiem.”
Dažādu dārza atkritumu nogādāšana mežā var radīt kaitējumu videi, piemēram, mežā var nokļūt invazīvie Spānijas kailgliemeži, apdraudot dažādas aizsargājamās augu sugas un kaitējot dabisko biotopa attīstībai. Tāpēc par šāda veida meža piemēslošanu var saņemt arī sodu.
Armands Miķelsons, Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks: “Ir paredzēti diezgan lieli un bargi naudas sodu, piemēram, fiziskām personām tas ir naudas sods no 70 līdz 700 euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transporta līdzekļus, vai bez konfiskācijas. Savukārt juridiskām personām sods ir no 350 līdz 2900 euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transporta līdzekļus, vai bez konfiskācijas.”
Augļus un dārzeņus, kuri ir labā stāvoklī un vēl lietojami, var piedāvāt zemniekiem mājlopu piebarošanai, kā arī briežu dārzu īpašniekiem. Kā stāsta Ventspils briežu dārza pārvaldnieks Ādams Grīnbergs, dārznieku sarūpētos gardumus var atvest paši, bet, ja transporta nav, viņš pēc sarūpētā cienasta var arī aizbraukt: “Mēs katru otro dienu Ventspilī savācam no desmit līdz 15 klientiem ābolus. Mēs braucam klāt un savācam, lai cilvēkiem būtu vieglāk.”
Savukārt, ja dārzā pāri palikušo augļu ir pārāk daudz un tie jau ir sabojājušies, tos par maksu var nodot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO. “Ja mēs runājam par āboliem, tad, diemžēl, šobrīd vienīgais mūsu ieteikums ir mest ābolus sadzīves atkritumu konteinerā, jo kamēr valstī vēl risina jautājumus, kā tiks nodrošināta bioloģisko atkritumu atsevišķa vākšana un kamēr mums reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centrā Daibe nav bioloģiski noārdāmo atkritumu rūpnīcas, tikmēr mums nav nekāda pamata šos atkritumus savākt atsevišķi,” stāsta Zane Leimane, SIA ZAAO pārstāve.
Ābolus un citus dārza atkritumus iedzīvotāji paši var vest uz atkritumu noglabāšanas poligonu Daibe, kur izveidots speciāls kompostēšanas laukums. “Uz kompostēšanas laukumu visi iedzīvotāji ar savu automašīnu vai piekabi var vest, un tur mēs šos atkritumus pieņemam bez maksas,” precizē ZAAO.
Manot, ka dārzā izaudzēto ražu paša spēkiem neizdosies patērēt, labāk par to domāt jau laikus. Tās varētu būt gan vitamīniem bagātas sulas, kas spēku dos ziemas mēnešos, vai arī labdarbība.
