12.februārī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nosūtīja sporta veidu federācijām un sporta skolām viedokļu saņemšanai paziņojumu par plānotajām izmaiņām, kas vērstas uz to, lai palielinātu izglītojamo minimālo skaitu arī sporta izglītības iestādēs.
Noteikumu izmaiņu projekts paredz minimālā audzēkņu skaita palielinājumu gandrīz visos sporta veidos. Hokejā un futbolā tas plānots prasīt vismaz 16 audzēkņus grupā, kas ir vidēji divas reizes vairāk nekā paredz pašreizējais regulējums. IZM piedāvātās noteikumu izmaiņas pamato ar to, ka mācību – treniņu grupā ir jābūt minimālajam audzēkņu skaitam, lai pieteiktu komandu sacensībām.
Kā skaidro IZM, minimālā audzēkņu skaita palielināšana konkrētā komandu sporta veidā nevar ietekmēt sporta skolas darbību, jo tikai skola pati var noteikt, cik grupas atvērt, lai izpildītu normatīvos noteiktās prasības. Ministrija skaidroja, ka vienas no rosinātājām izmaiņām saistītas ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību – treniņu grupās, tajā skaitā, komandas sporta spēļu grupās. Pēc ministrijas paustā, lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir nepieciešams radīt sacensību norisei pietuvinātus apstākļus, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus. Nosacījumus par minimālo audzēkņu skaitu grupā būtu nepieciešams pārskatīt arī tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pieeju grupu komplektēšanai starp grupām dažādos sporta veidos.
Šobrīd ministrija sākusi konsultāciju procesu un lēmums par konkrētu izmaiņu veikšanu normatīvajos aktos tiks pieņemts pēc sporta organizāciju un izglītības iestāžu viedokļu uzklausīšanas.
Ministrija uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām, ja tādas pieņems, nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts pārejas posms, lai sporta izglītības procesā varētu veikt attiecīgas izmaiņas.
Iecerētās izmaiņas izraisījušas ažiotāžu sporta sabiedrībā, tādēļ portāls “Valmieras Ziņas” aicināja jautājumu komentēt Valmieras Bērnu sporta skolas direktorei LĪGAI DZENEI:
“Iepazīstoties ar jauno Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsūtīto MK noteikumu Nr. 508 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” (MK noteikumi) projektu, visbūtiskākās izmaiņas Valmieras Bērnu sporta skolā skartu tieši futbola un hokeja profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas.
Šo programmu atsevišķās grupās plānots minimālo audzēkņu skaitu palielināt divas reizes. Ja šobrīd hokejā MT-7 grupā prasība ir astoņi audzēkņi, tad pārceļot grupu uz nākamo mācību gadu, prasība ir 16 audzēkņi grupā. Līdz ar to grupas jāapvieno.
Vadoties pēc jaunā MK noteikumu projekta grupu komplektēšanai, Valmieras Bērnu sporta skolā nākamajā mācību gadā futbolā 11 grupu vietā iespējamas septiņas, savukārt hokejā esošo septiņu grupu vietā varēsim izveidot četras grupas. Grupu samazināšanās būtiski iespaido treneru darba slodzi – tā samazinās, bet nedrīkst pazaudēt treniņu procesa kvalitāti un iespējas individuālāk strādāt ar bērniem.
Arī citos sporta veidos – basketbolā, BMX, florbolā, vieglatlētikā, orientēšanās sportā – audzēkņu skaits atsevišķās grupās tiek palielināts, bet ne tik būtiski.
Neatbalstām IZM ierosinājumu sešus gadus veciem bērniem kārtot kontrolnormatīvus, lai iestātos sporta skolā.
Sešu gadu vecumā bērns pēc paša iniciatīvas vai vecāku mudināts vēlas pamēģināt un uzsākt nodarbības kādā no skolas piedāvātajiem sporta veidiem. Ja uzņemšanas kontrolnormatīvus bērns nevar izpildīt, skolā uzņemt nevarēs.
“Bet tieši emocionāli atbalstoša un vispusīga sportiskā vide bērna agrīnā vecumā, kur bērnam ir bijusi iespēja izmēģināt dažādus sporta veidus un gūt prieku no sportošanas, kalpos par drošu pamatu vēlākam bērna lēmumam – sportam palikt hobija līmenī vai tiekties pēc medaļām”, kā to norādīja arī Andra Strautiņa, konferencē “Sports VAR”.
Piekrītam, ka ir jāpārskata un jāveic izmaiņas MK noteikumos. Spēkā esošajos MK noteikumos ir sporta veidi, kuros prasības un kritēriji ir augsti, savukārt citos prasības zemas. Būtu nepieciešams sabalansēt kritērijus un sasniedzamos rezultātus starp sporta veidiem.
Aicinām IZM ieklausīsies sporta veidu federāciju ierosinājumos un kopīgās diskusijās rasts labāko modelis. Vienlaikus uzskatām, ka ir jānosaka pārejas periods jauno noteikumu ieviešanā, lai tie audzēkņi, kuri ir uzsākuši profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu, varētu to pabeigt.”
