Lasīšanas laiks: 3 min
Kamēr daļa skolēnu vasaru izmanto, lai atpūstos un izklaidētos, daudz ir tādu, kuri vēlas strādāt un nopelnīt. Kā atklāj Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste izglītības jautājumos Sanita Loze, pieprasījums pēc darba vasarā ir pieaudzis. Pagājušajā gadā bija saņemti vairāk par 200 iesniegumiem, bet šogad jau vairāk nekā 350 skolēni pauduši vēlēšanos strādāt vasarā.
Darba likums paredz, ka nodarbināt var tikai bērnus, kuri ir vecāki par 13 gadiem – brīvlaikā, ne ilgāk par 4 stundām dienā, savukārt pusaudžus no 15 līdz 18 gadiem nedrīkst nodarbināt ilgāk par 7 stundām. Bērni par savu darbu saņem minimālo algu, atbilstoši paveiktajam darbam.
Valmierā darbīgus skolēnus vasaras sākumā var satikt dažādās vietās, piemēram, izglītības iestādēs, integrētajā bibliotēkā, airēšanas bāzē “Krāces”, muzejā, Vidzemes Olimpiskajā centrā. S.Loze stāsta, ka šogad viens no jauninājumiem ir iespēja strādāt Vidzemes slimnīcā. Domes piedāvātās darba vietas ir ļoti dažādas, katrā no tām ir sava specifika.
Airēšanas bāzē pie Kazu krācēm sastopam divus cītīgus skolēnus. Uz nelielās saliņas strādā kāda meitene, kura grābj nopļauto zāli, bet, apskatoties apkārt, nav skaidrs, kā viņa tur nokļuvusi, jo neviens akmeņu celiņš vai tilts uz krastu neved. Ieskatoties uzmanīgāk, pie krasta var pamanīt divvietīgu smailīti. Savdabīgs un neparasts pārvietošanās veids, lai nokļūtu darba vietā.
Gaujas krastā pie airēšanas bāzes strādā puisis vārdā Renārs, kurš stāsta, ka strādāt šajā vietā izlēmis, jo pats ir airētājs, tādēļ labprāt uzkopj savu treniņu vietu. Pielietojumu savai nopelnītajai algai viņš vēl nav izdomājis.
Valmieras muzeja apkārtnē pie Livonijas ordeņa pilsdrupām skaisto violeto ziedu jūru, kā arī citus kultūraugus apkopj divas meitenes, kuras jau no astoņiem rītā pēc Vecpuišu parka kopšanas pieķērušās pilsdrupu lielajai dobei. Sanita un Linda darbam velta četras stundas. Sanita stāsta, ka darbs viņai liekas normāls un par nopelnīto viņa vēlas iegādāties jaunu telefonu, savukārt Linda atzīst, ka darbs ir jādara pat, ja tas dažreiz neiet pie sirds. Meitene vēl nav izdomājusi ko iegādāsies par pirmo algu.
No darba svaigā gaisā un siltā saulītē pārejam uz iekštelpām, ielūkojoties Valmieras integrētajā bibliotēkā. Daniels ar Paulu uzmanīgi pēta laika gaitā nodzeltējušos rakstiskos avotus – mašīndrukā un ar roku rakstītus tekstus, ievadot tos datu bāzē. Šāda iespēja skolēniem strādāt ar novadpētniecības avotiem tiek dota jau otro gadu.
“Mani aizbilstamie ir īpaši apzinīgi un atbildīgi un esmu ļoti apmierināta ar viņu darbu,”
bērnus atzinīgi novērtē galvenā bibliotekāre Agita Lapsa.
“Skolēniem tiek doti tehniski, vienkārši uzdevumi, bet tajā pašā laikā to veikšanai nepieciešama precizitāte un gramatikas zināšanas. Skolēnu paveiktais ievērojami atvieglo bibliotekāru darbu. Viņi tiek iepazīstināti arī ar bibliotēkas elektroniskajām grāmatām, datu bāzēm un grāmatu kārtošanu,” atzīst A.Lapsa.
Arī bibliotēkas bērnu nodaļā var sastapt dažus aizņemtus skolēnus. Viktorijai, Sendijai un Luīzei patīk radoši darboties. Viņu uzdevums ir katrai izlasīt divas grāmatas un sarīkot pasākumu citiem bērniem, izstāstot izlasīto grāmatu saturu, iesakot interesantāko lasāmvielu, kā arī organizējot citas ar grāmatu lasīšanu saistītas aktivitātes. Plānots, ka skolnieces arī iekārtos grāmatu izstādi 5.–7. klašu skolēniem pat tēmu “Spoku stāsti”.
