Lasīšanas laiks: 6 min
Ja senatnē kāzas bija rudens svētki, jo tad klētīs un mājās bija lielākā bagātība – novākta raža, apvēlušies mājlopi – tad tagad jautājums, kad precēties, ir katra paša ziņā. Taču nav noslēpums, ka tieši vasara ir precību karstais laiks – pāri steidz izmantot tās dažas siltās un saulainās Latvijas vasaras dienas. Lai izzinātu kāzu pasauli, “Valmieras Ziņas” uzrunāja vairākus cilvēkus, kuru ikdiena ir saistīta ar tām.
Precas vairāk
Burtnieka ezera apkārtne ir iecienīta precību vieta ne vien vidzemniekiem, bet arī pāriem no citām Latvijas vietām un pat ārzemniekiem.
“Parasti jau tā ir, ka izvēlās kāzas organizēt ne tur, kur ikdienā,” stāsta Marika Daļecka, kāzu organizatore no kāzu un tūrisma aģentūras “ManBurtNieks”. Viņa atzīst, ka vismaz pašai par klientu sarukumu sūdzēties nav iemesla – ar katru gadu precinieku paliek arvien vairāk. Lielākoties tie ir cilvēki, kuriem šīs ir pirmās laulības, taču ir arī cienījamāka vecuma pāri, kas ne pirmo reizi grasās iestūrēt laulības ostā.
Savukārt Liene Nagle no kāzu aģentūras “Rozā Brilles” pamanījusi, ka
cilvēki ne vien precas vairāk, bet aizvien biežāk tie ir ārzemnieki – latvieši, kuri pārvākušies dzīvot uz Īriju un Angliju, bet salaulāties vēlas dzimtenē. Tie ir arī jauktie pāri – latvietis un ārzemnieks.
Neparastākā kombinācija līdz šim bijusi latviete un amerikānis, kuri salaulājās vasaras saulgriežos.
Savā pieredzē Liene novērojusi, ka aizvien vairāk klientu pieprasa mācītāju. Kāzu organizatore uzskata, ka uz šādu soli pārus pamudina reliģiskā pārliecība un vēlme ar šādu ceremoniju nostiprināt attiecības: “Ja precas, tad viņi zina, ka tas ir nopietni un līdz mūža galam. Dzimtsarakstu nodaļā vairs nav tas – tur viena tante salaulā.”
Tāpēc, ka pāri pārstāv dažādas tautības, nepieciešami arī mācītāji, kas zvērestu spētu novadīt vairākās valodās tā, lai gan vecmāmiņa, kurai angļu valoda sveša, gan draugi un radi no ārzemēm spētu saprast.
Svinības šķūnīti, siena gubas un virši
“Rīdziniekiem patīk lauku atmosfēra. Viņiem vajag svinības šķūnīti, viņiem vajag siena gubas. Viņiem patīk virši rotājumos. Tie vairāk uz tām lauku vērtībām,” Marika novērojusi, ka tas, kādas kāzas cilvēki vēlas, ir lielākoties atkarīgs no vietas, no kurienes pāris nāk. “Bet tie, kas ir vairāk ikdienā no lauku vides, tiem atkal vajag kaut ko greznāku. Tiem patīk, ja ir kaut kas glaunāks. Ārzemnieki arī parasti grib kaut kā mazliet izrādīties.”
“Tad ceremoniju, tad ekskursiju, tad kādā vietējā viesu namā paballējās. Tā koncentrēti,” spriež Marika.
Arvien biežāk precinieki izvēlās izlaist vakara daļu, mielastu un ballīti, lai naudu iztērētu kur citur, piemēram, dotos ceļojumā.
Pēc tām kāzu atrakcijām un ekskursijas precinieki labprātāk izvēlas kaut ko vienkāršu un mazu.
“Ir tādi pāri, kas brauc vienkārši pasēdēt, pabaudīt atmosfēru,” teic Marika Daļecka. Kāzu galdi arī kļūst askētiskāki – šampanietis un uzkodas pašiem preciniekiem un vedējiem. Esot arī tādi gadījumi, kad pāris mielastam un uzkodu vietā dod priekšroku ekskursijai un piknikam viesiem. Marika pieļauj, ka cilvēki savās vēlmēs kļūst taupīgāki un praktiskāki. Nauda netiek ļoti ietaupīta, bet gan iztērēta kur citur – piemēram, kāzu ceļojumā.
Savukārt Liene novērojusi, ka tieši nobriedušāki kāzinieki ir taupīgāki un skaidrāk zina, ko vēlas – vienkāršas, bet skaistas svinības.
Jaunie pāri “visu grib, bet paši nezina, ko grib”, turklāt, visticamāk, rīkos krāšņas svinības tā, lai visi redz.
Populāra vietne, kur pāri smeļas idejas svētkiem, ir Pinterest.com. Tad nāk pie Lienes un rāda – vajag to, to un vēl to.
Lauku stila kāzas ir salīdzinoši jauna tendence, sevišķi izteikta tā ir šogad. Liene Nagle domā, ka tas tādēļ, ka cilvēki nedaudz noguruši no pilsētas steigas. Tad atbrauc uz laukiem, redz siena ķīpas, ir sajūsmā un grib nobildēties pie tām, grib kaut ko dabisku. Taču Liene atminas kāzas, kuras sarīkoja meža vidū un kur pavāri bija atbraukuši no galvaspilsētas, lai serviss būtu augstākajā līmenī.
Protams, precas arī pilīs un muižās. Tiesa, Liene norāda, ka, piemēram, Rundāles pilī parasti gredzenus mij ārzemnieki – latviešiem tāds prieks gluži vienkārši nav pa kabatai.
Citādo un oriģinālo
“Mēs strādājam ar tādu moto, ka nekas nav neiespējams,” saka Marika. Pāri aizvien vairāk vēlas izmantot labo laiku un skaisto dabu, tāpēc izvēlas ceremoniju rīkot brīvā dabā. Tiesa, katrās kāzas ir savas dīvainības, un pāri aizvien vairāk vēlas kaut ko oriģinālu. Piemēram, pavizināties ar laivu vai zirgu pajūgu, uzkāpt kādā tornī.
“Arī gaisa balonā precas cilvēki. Tas vairs nav dīvaini, bet gan pašsaprotami. Tas bija brīnums pirms kādiem trim, četriem gadiem,”
stāsta Liene Nagle no kāzu aģentūras “Rozā Brilles”. Arī viņa pamanījusi, ka baznīcas un dzimtsarakstu nodaļas nomaina brīvā daba. Piemēram, ļoti populāra precību vieta ir lavandu lauki. Tā kā lavandas zied vien mēnesi, Liene pabrīdina, ka cilvēkiem laikus ir jāpiesakās, lai nepaliktu ar garu degunu.
Liene nosmej, ka šogad teju ir tā – kā notiek viņas organizētas kāzas, tā līst lietus. Piemēram, kāzās Jāņos tā lijis, ka viesiem un pārim nācies vilkt nost apavus un iet basām kājām. “Precējušies kā īsti dabas bērni,” teic Liene.
Pagājis ir grezno kleitu laiks – garās šlēpes un plīvuri, kas velkas pa zemi, tiek iemainīti pret vienkāršākām, romantiskām kleitām,
pamanījusi Liene. Šogad īpaši modē ir mežģīnes.
Mammas kāzu kleitu gan neviena līgava nav vilkusi ārā no skapja, lai pati vilktu savā kāzu dienā, taču Liene norāda, ka bieži vien vecāki pāriem atdod savus gredzenus. Tie tad tiek pārkausēti un valkāti no jauna. Vienkāršā zelta stīpiņa vairs nav absolūts līderis – cilvēki vēlas kaut ko citādāku: ornamentu, baltā zelta ielaidumu, gravējumu.
Kāzās, protams, neiztikt bez fotogrāfa. Jo aktīvāks, jo labāk, saka Liene. Lai ir tāds, kas prot visus viesus kadrā iebīdīt īstajā vietā un pasaukt jaunlaulātos no svinību galda, ja redz pareizo momentu īstajai bildei.
Iebrist slapjākajā pļavā pēc skaistākās bildes
“Man patīk, ka jaunais pāris pieņem mani kā draugu, ka viņi jūtas droši ar mani kopā,” stāsta fotogrāfe Sandra Melnalksne. Pirms kāzām ar pāriem viņa satiekas divas reizes, lai pierastu viens pie otra – kā nekā visu kāzu dienu vajadzēs pavadīt kopā. Bieži vien tas izdodas tik labi, ka Sandra palīdz līgavai apģērbties, jo visi lielajā dienā ir tik satraukti, ka trīc rokas un nekas nesanāk.
Sandra pieņem, ka kāzu fotogrāfi ir visai pieprasīti. Pašai jau noteikti par klientu trūkumu nav iemesla sūdzēties – vasarā nereti nākas cilvēkiem atteikt, jo tajā datumā jāfotografē cits pāris.
“Fotogrāfam jau vienmēr ir jāuzkāpj nestabilākās vietās, jāiebrien slapjākās pļavās, lai tiktu pie pēc iespējas labāka kadra,”
stāsta Sandra. Pati uzskata, ka līdz šim gadījušies mierīgi pāri. Turklāt, ja pāri vaicā, vai ideju varēs īstenot, Sandra nevilcinās atbildēt, ka mēģinās.
“Lielākoties saka – gribam skaistas bildes, un, tā kā šajā dienā viņi jau ir skaisti, man atliek to visu iemūžināt,” par precinieku vēlmēm stāsta Sandra. Līdzīgi ir arī ar pašām kāzām. Daudz tiek domāts par detaļām, krāsām. Tā, lai viss ir saskaņots un skaists. Pāri gan mazāk pievērš uzmanību senākām tradīcijām. Piemēram, nebrauc pāri septiņiem tiltiem, labāk aizbrauc kaut kur kopā ar vedējiem kādu brīdi pabūt kopā.
