Lasīšanas laiks: 10 min
Portāls “Valmieras Ziņas” iepazīstina ar jaunajiem uzņēmējiem Valteru un Anci Šverniem, kuri pirms gada pameta savas stabilās un prognozējamās darbavietas un metās iekšā plašajā biznesa okeānā, radot savu garšvielu kapsulu zīmolu “Kapsulings”.
Kā radās ideja šādam neparastam produktam?
V: Tas ir mans izgudrojums. Uzskatu, ka visi veiksmīgie produkti rodas praktisku apsvērumu dēļ. Vēl pirms apprecējāmies es gāju pie Ances ciemos, ņemot līdzi savas garšvielas, lai varētu gatavot savu iecienīto piena dzērienu. Man apnika staipīt līdzi daudzās garšvielu burciņas, tādēļ sagatavoju maisījumu mājās un iebēru “Kinder” olā. Pēc tam, kad jau sākām dzīvot kopā, šāda nepieciešamība atkrita, taču ideju es paturēju pie sevis. Kad nolēmām sākt savu biznesu, pie tās atgriezāmies. Nekur līdz šim nebiju redzējis pārdošanā šādas kapsulas. Tas ir ērti un oriģināli. Šāds netradicionāls iepakojums piesaista uzmanību. Turklāt pircējam nevajag meklēt dažādas garšvielas un apgūt prasmi tās sajaukt pareizās proporcijās. Mēs par to parūpējamies un piedāvājam gatavu produktu.
Pastāstiet vairāk par savu produktu!
V. Mēs piedāvājam divus garšvielu maisījumus – “Valterītis” un “Ancītis”. Kapsulu sastāvā ir īpaši atlasīti garšvielu maisījumi, kura formulu esmu pats radījis, bet tās pamatā ir ājurvēdas zināšanas. Radot produktu, konsultējos ar pieredzējušiem ājurvēdas speciālistiem. Garšvielas ir īpaši izmeklētas un augstas kvalitātes. Neizmantojam veikalos pieejamās, bet pasūtām tās no ražotājiem izcelsmes valstīs.
A. Par “Valterīti” esam pat radījuši leģendu, ka pirms vairākiem tūkstošiem gadu cilts pulcējās pie ugunskura noteiktā mēneša naktī un vārīja dziru – pienu ar garšvielām. Tas bija spēka dzēriens, ko dzēra visa cilts.
V. Daudzi, kam piens negaršo, labprāt bauda to kopā ar “Valterīti”. To var pievienot arī kokosa, mandeļu un rīsu pienam, putrām, rīsiem un citiem ēdieniem, taču pats jaudīgākais ir piena dzēriens, kas ir dziedinošs. Tas ļoti ātri iedarbojas, un daudzi ir par to pārliecinājušies. Saskaņā ar ājurvēdu piens ir kaitīgs, taču garšvielas to pārvērš par dziedinošu produktu. To dzerot, rodas miera sajūta. Šis dzēriens arī dod enerģiju, taču dara to nekaitīgi, salīdzinot ar kafiju, vai citiem uzmundrinošiem dzērieniem. Lai organisms no jebkura ēdiena iegūtu asinis, paiet 40 dienas, taču piena un garšvielu maisījumu organisms pārvērš asinīs diennakts laikā.
A. “Valterītis” ar pienu ir laba alternatīva tiem, kas mīl šņakarēties pa ledusskapi vēlu vakarā. Šo produktu var lietot jebkurā diennakts laikā, nebaidoties par lieko svaru.
Kā radās otrais maisījums – “Ancītis”?
A. “Valterīti” mēs ģimenē lietojām jau kopš iepazīšanās, bet “Ancītis” radās pavisam nejauši. Mūsu vedējmāte, kopā ar mani dzerot kafiju, ieminējās, ka arī man vajag savu garšvielu maisījumu. Tā kā esam kafijas dzērājas, Valters radīja īpašu formulu kafijai.
V. Taču tas nav vienīgais šī maisījuma pielietojums. Kardamons un kanēlis labi sader ar augļiem un visu, kas ir salds, piemēram, ar kakao, smūtijiem. Maisījumā esošās garšvielas palīdz regulēt organismā ūdens un cukura balansu.
Kādēļ šāds produkts? Vai veicāt iepriekš tirgus izpēti?
V. Mēs negājām klasisko ceļu, tirgus izpēti neveicām. Nevienam neko neteicām un iepriekš nereklamējām un joprojām reklāmā neesam ieguldījuši ne centa. Vienkārši ieradāmies ar savu produktu Valmiermuižas tirdziņā. Tas ir vislabākais veids, lai uzzinātu, ko cilvēki domā. Viņiem nav nekāda iepriekšēja priekšstata, ko rada reklāma.
Kā izdomājāt nosaukumu?
A. Mums galīgi nepadodas nosaukumu izgudrošana. Tādēļ stāstījām par savu ideju citiem, un reiz, kādā ballītē mūsu vedējtēvs minēja šo vārdu. Tikai pēc kāda laika aptvērām, ka tas ir foršs vārds, ko varam izmantot kā nosaukumu.
Kad jūsu produktu pirmo reizi ieraudzīja pircēji?
A. 2014.gada novembrī mēs pirmo reizi to piedāvājām tirdziņā Valmiermuižā. Taču regulāri tirgot savus produktus sākām 2015.gada pavasarī. Sākumā mūsu piegājiens biznesam bija absolūti naivs. Tagad mēs tā droši vien nedarītu. Mums bija ideja un liela vēlme darīt kaut ko pašiem. Ļoti gribējām izpausties, jo līdz šim bija pierasts strādāt pie darba devējiem, un noteiktie mērķi nekad nebija mūsu pašu. Kā mācējām, virzījāmies uz priekšu. Valters eksperimentēja ar dažādiem garšvielu maisījumiem un ietvariem. Visu darījām paši. Tolaik biju tieši pabeigusi kaligrāfijas kursus. Izmantoju šīs prasmes produkta dizainā. Visu, ko zinājām un kas mums patika, ielikām savā produktā. Tagad no dažām lietām nākas pamazām atsacīties, jo nokrīt klapes no mūsu naivā skata uz dzīvi un biznesu. Tomēr sākumā mūsu naivais entuziasms un enerģija, kas lija pāri malām, ļoti palīdzēja.
Jaunajiem uzņēmējiem liela problēma ir starta kapitāls. Kur jūs to meklējāt?
V. Mēs 2014. gadā apprecējāmies. Viesi sadāvināja vairāk naudas, nekā vajadzēja plānotajam dažu dienu medusmēnesim – ceļojumam uz Kuldīgu. Kad atgriezāmies, atlikušo naudu ieguldījām biznesā. Lai mēs nonāktu līdz pirmajam iznācienam ar savu produktu Valmiermuižas tirdziņā, tas mums izmaksāja vairāk par 1000 eiro. Iegādājāmies iekārtu kapsulu pildīšanai, garšvielas, kapsulas, telti un galdu.
Cik sarežģīti bija nokārtot formalitātes biznesa uzsākšanai?
V. Bija nepieciešams sagatavot ražotnes telpu atbilstoši pārtikas drošības prasībām. Tas nebija grūti, taču aizņēma daudz laika. Taču visa informācija ir pieejama internetā, lai to varētu pats paveikt. Tāpat nebija problēmas sakārtot finanšu dokumentāciju. Tam nav nepieciešama grāmatveža izglītība.
Kādas vēl mācības esat guvuši šī gada laikā?
V. Sākot savu lietu, manuprāt, nevajag censties uztaisīt perfektu produktu un to nemitīgi pieslīpēt, jo procesā domas ātri mainās. Vajag, protams, uztaisīt dažus prototipus, lai saprastu, kā tas strādā un gūtu pieredzi, bet nevajag kavēties produktu piedāvāt cilvēkiem, jo tikai tā var gūt atgriezenisko saiti un saprast, ko vajag uzlabot. Jebkurš var būt izgudrotājs un biznesmenis. Tikai tas jāsāk darīt.
Mans ieteikums visiem, kas uzsāk uzņēmējdarbību, jau no paša sākuma uzskaitīt visus izdevumus un ienākumus, lai varētu saprast, vai jūsu bizness atmaksājas. Citādi jums nebūs patiess priekšstats par situāciju.
A. Šis ir ļoti labs ieteikums, ir sevišķi tādiem emocionāliem cilvēkiem, kā man. Nedrīkst ļauties emocijām, kad šķietami tirdzniecība iet “no rokas”. Objektīvo situāciju parāda aprēķini. Kopš esam sākuši biznesu, arī daudz stingrāk uzskaitām savus privātos izdevumus. Esam savilkuši jostu.
V. Es to jostas savilkšanu izjūtu kā apzinīgāku dzīvošanu. Kad nauda neienāk regulāri, tas liek rūpīgāk plānot izdevumus un motivē augt un attīstīties.
A. No malas izskatās viss daudz vienkāršāk, nekā pašam esot iekšā. Ir jāpārvar daudz šķēršļu, kurus nevar iepriekš paredzēt. Taču ir liela gandarījuma sajūta, kad esi tiem ticis pāri.
Vai šis jums ir pirmais biznesa projekts?
V. Jā. Līdz šim esmu strādājis tikai algotu darbu. Esmu programmētājs. Ance ir žurnāliste.
Joprojām strādājat savā profesijā, vai pilnībā esat pievērsušies šim biznesam?
A. Jau gadu mēs abi esam pametuši darbus, uz kuriem jāiet katru dienu. Es joprojām turpinu strādāt kā žurnāliste, vecot pasūtījuma darbus, taču šie ienākumi nav regulāri. Valters pilnībā velta sevi biznesam, taču tikai pagājušā gada beigās ieņēmumi no tā bija nedaudz lielāki, nekā izdevumi. Visu laiku ir jāiegulda darbs un līdzekļi. Tiklīdz tu palaidies, nekas tālāk nenotiek. Vienmēr jātur roka uz pulsa. Ja aprēķini liecina, ka varētu kaut kas sanākt, ir jāriskē un jādara.
Sajūta ir neparasta. Ik pa laikam mums ir kāds piedāvājums vai pamanām kādu vilinošu darba sludinājumu, kas aicina atgriezties iepriekšējā gultnē. Mēs apzināmies, ka tas nozīmē lielāku stabilitāti. Taču mēs mēģinām neļauties šim vilinājumam un vēlamies saglabāt iegūto brīvības sajūtu. Jāatzīst, ka tas ir grūti. Tomēr esam pateicīgi arī par to pieredzi, ko guvām, strādājot algotu darbu. To mēs tagad varam izmantot savā biznesā. Piemēram, mums nav jāmaksā programmētājam, kas uztaisīs “Kapsulinga” mājaslapu, jo Valteram ir zināšanas un pieredze. Savukārt es varu izdomāt stāstu par mūsu produktiem vai izdomāt, kādā veidā mēs pasniegsim informāciju. Pašlaik mēs plānojam fotosesiju, un man tas ir lielākais kaifs izplānot, kā veidot mūsu produktu stāstu. Šī sajūta, ka varu izpausties un radīt ko jaunu, atsver visas problēmas, ko nākas risināt.
Kur var iegādāties jūsu produkciju?
V. Mēs sākām piedāvāt to tirdziņos. Pērn mēs piedalījām daudzos, bet šogad esam nolēmuši turpināt tirgoties tikai dažos, kur mums patika un brauciens atmaksājās. Pārsvarā mūsu produktus var atrast bio/eko veikalos Valmierā, Cēsīs, Rīgā, Ogrē, Kuldīgā, Jelgavā, Madonā un citur.
A. Iespējamos sadarbības partnerus mēs apmeklējam paši. Tā kā man nākas intervēt cilvēkus visā Latvijā, Valters dodas līdzi, lai apmeklētu vietējos eko veikalus, iepazītos ar īpašniekiem un prezentētu mūsu produktus. Sākumā mēģinājām zvanīt pa telefonu un stāstīt, ko mēs piedāvājam, bet tam nebija jēgas. Ir svarīgi satikt cilvēku, nodibināt kontaktu un iepazīstināt ar mūsu produktu. Nevar tirgot kaut ko, ko tu pats nezini. Tagad daudzi tirgotāji mūs atrod paši. Ik pa laikam mūs uzaicina uz kādu pasākumu, kur mēs gatavojam “Valterīti”. Lai arī mums līdzi ir stilīgi trauki, tomēr vienmēr izmantojam iespēju dziru vārīt uz dzīvas uguns, atbilstoši leģendai. Cilvēkiem tas patīk, jo tas viņiem ir jauns piedzīvojums.
Vai plānojat savus produktus eksportēt?
V. Produktu apraksti tiek gatavoti arī angļu valodā, lai tos Latvijā var iegādāties ne tikai vietējie, bet arī ārzemnieki. Domājam arī par eksporta iespējām.
Kādi ir uzņēmuma attīstības plāni?
A. Līdz šim esam visu darījuši divatā, taču esam sapratuši, ka visu nevaram zināt un paspēt. Nevar būt profesionālis visās jomās. Ir pienācis laiks paplašināt mūsu komandu, tādēļ esam piesaistījuši grafisko dizaineri un tirgvedības speciālistu, kas palīdzēs virzīt tirgū esošos produktus un veidot jaunus.
V. Kamēr esi mājražotājs, var lietas darīt pats. Ja ambīcijas ir lielākas, ir jāspēj pakāpties augstāk par amatiera līmeni. Tas nav viegli, jo ir jābūt gatavam uzklausīt profesionāļu viedokli un kritisku vērtējumu. Vienlaikus caur savu produktu mēs iepazīstam sevi. No malas var šķist, ka tā ir vienkārša garšvielu kapsula, bet patiesībā tajā iekodēta mūsu būtība.
Vai ievērojat ājurvēdas principus savā ikdienā?
V. Jā, tas attiecas gan uz ēdienu, gan dzīves uztveri kopumā. Ēdiens ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā. Jo draņķīgāku pārtiku ēdam, jo sliktām jūtamies. Tādēļ cenšamies lietot pēc iespējas paša gatavotu ēdienu no labiem produktiem. Esam veģetārieši – neēdam gaļu, zivis un olas saturošus ēdienus.
A. Lai gan Līgatnē, kur tagad dzīvojam, ir iespēja ierīkot dārzu un audzēt dārzeņus, taču dārza darbi nav man aicinājums. Tomēr pagājušajā vasarā izveidojām garšaugu dobi. Man patīk arī vākt zāļu tējas. Tajā visā ir tāda laba sajūta, kas saistīta ar senām burvestībām un seniem nostāstiem. Tas viss dod šīs zemes dzīvei tādu foršu fonu.
Kā kļuvāt par veģetāriešiem?
V. Pirmais biju es. Man patīk visu pamēģināt pašam, lai es varētu par to spriest. Es pats agrāk smējos par veģetāriešiem, jo nesapratu, kā tas ir. Tad es nolēmu pamēģināt. Par veģetārieti kļuvu kādā Vecgada vakara noslēgumā pirms vairākiem gadiem, un tā tas turpinās joprojām. Pakāpeniski nomainījās draugu un paziņu loks. Tas ir dabiski, jo tā nav tikai ēdienkartes maiņa – mainās pati apziņa.
A. Turpinot Valtera domu, cilvēkam ir jācenšas kļūt tīrākam gan fiziski, gan garīgi. Ja mēs radām sevī miskasti ar ēdienu un domām, mēs jūtamies slikti un neko labu nevaram dot apkārtējiem cilvēkiem. Tādēļ cenšamies ievērot noteiktus dzīves principus, lai uzturētu šo tīrību. Šajā ziņā mums palīdz arī pašu radītie produkti. Ja sāp galva vai niķojas kuņģis, mēs neķeramies pie medikamentiem, bet lietojam “Valterīti”. Kad gatavojam saldos ēdienus, pievienojam “Ancīti”. Valters pārzina jogu. Izmantojam dažādus vingrinājumus, lai stiprinātu veselību un tiktu galā ar dažādām kaitēm. Ja ir kaut kas jāpārdomā, vai nepieciešams atjaunot enerģiju, dodamies pastaigās dabā.
