Valsts prezidents Egils Levits izsludinās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu, neskatoties uz pašvaldību vadītāju pausto aicinājumu rīkoties pretēji.
Preses konferencē valsts pirmā amatpersona žurnālistiem sacīja, ka reforma ir nepieciešama, lai varētu uzlabot pašvaldību jaudu, panāktu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus un vienmērīgus pakalpojumus. Reforma ir visu iedzīvotāju interesēs un tā ir jāveic, uzskata prezidents.
Prezidenta ieskatā, ATR noteiks Latvijas attīstību gadu desmitus uz priekšu. “Esmu uzklausījis visu reformā iesaistīto viedokļus, argumentus un emocionālo pārliecību. Esmu mēģinājis svērt un vērtēt argumentus par likuma izsludināšanu un argumentus par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai,” apgalvoja prezidents.
Politiķa vērtējumā, pieņemtajā likumā Saeima ir politiski izšķīrusies par būtisku pašvaldību daudzuma samazināšanu, paredzot šobrīd esošo 119 pašvaldību vietā 42 pašvaldības, kas ir “daudz jaudīgākas un potenciāli varētu nodrošināt pienācīgus un katram iedzīvotājam vienlīdzīgi pieejamus pašvaldību sniegtos pakalpojumus, kā arī sekmēt ekonomisko izaugsmi”.
Levits izteicās, ka, regulāri tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem visās Latvijas malās un uzklausot viņu domas par politisko situāciju, no pirmajām dienām Valsts prezidenta amatā viņš ir dzirdējis kritiku par notiekošo ATR, bažas par vietējo kopienu viedokļa ignorēšanu un bailes un neziņu par dzīvi pēc reformas.
Prezidents uzsvēra, ka Saeimai un Ministru kabinetam ir jāmācās no reformas apspriešanas un sagatavošanas laikā pieļautajām kļūdām, un stratēģiski jāuzlabo sava reformu veiktspēja arī nākotnē, runājot par citām reformām.
Prezidenta ieskatā, ATR sagatavošanās posms nebija pietiekoši pārdomāts un par labu ātrai likumprojekta virzībai uz priekšu upurēta rūpīga analīze, pienācīga koncepcijas izstrāde un līdzvērtīgs dialogs ar sabiedrību, pārliecinot par reformas nepieciešamību.
Viņaprāt, likumprojekta izstrādātāju formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti, kā arī izsvērtu argumentu un pamatojuma aizstāšana ar labākas nākotnes solījumiem, ir devusi pamatu neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un valsts iedzīvotājos.
“Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas,” pauda prezidents.
Levits sacīja, ka viņš labi apzinās, ka reforma kā sasāpējusi problēma, kas skar gandrīz katru, nav atrisināma ar gludu un visiem pieņemamu likumu, proti, jo svarīgāka un būtiskāka ir reforma, jo vairāk domstarpības un diskusijas tā rada.
Politiķis tomēr domā, ka Saeima sākotnējo likumprojektu ir krietni uzlabojusi. Tomēr likumdevējs varēja būt atvērtāks pret iedzīvotāju ierosinājumiem, pauda prezidents.
Apzinoties ATR nozīmīgumu valsts attīstībai ilgtermiņā, prezidents iesniedzis Saeimai savus vērtējumus un priekšlikumus. Pirms otrā lasījuma valsts pirmā amatpersona pauda viedokli, ka ATR īstenošanā problemātiska ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana.
“Lai rastu iespēju jau savlaikus jēdzīgi nokārtot šos jautājumus, iesniedzu Saeimai izskatīšanai savus priekšlikumus, kas vērsti tieši uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības un uz kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu,” sacīja Levits.
Saeima pieņemtajā likumā ir atbalstījusi Valsts prezidenta iesniegtos priekšlikumus. Viņaprāt, tas ir būtisks sākotnējā reformas piedāvājuma uzlabojums.
“Šo priekšlikumu īstenošana ļaus Administratīvi teritoriālajā reformā ņemt vērā un nodrošināt vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības aspektus, kā arī to demokrātiskas līdzdalības iespējas pašvaldībā,” skaidroja Levits.
Ja Saeima būtu noraidījusi priekšlikumu stratēģiski nodrošināt kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības iespējas latviešu vēsturiskajās zemēs, kā arī demokrātiski vēlētas vietējo kopienu pārstāvniecības pagastos un mazpilsētās ar savu kompetenci, pēc prezidenta domām, būtu grūti atrast izšķirošus argumentus par labu likuma izsludināšanai.
Levits norādīja, ka tuvākajā laikā viņš plāno iesniegt Saeimā izskatīšanai Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Tāpat viņš uzsvēra, ka Saeima, atbilstoši prezidenta priekšlikumam, ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai likumprojektu par vietējo kopienu – pagastu un pilsētu – tiesībām demokrātiski ievēlēt savus priekšstāvjus un šādu vietējo kopienu kompetenci pašiem kārtot vietējas nozīmes jautājumus.
Kā ziņots, Saeima 11.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma ATR likumu, kas paredz trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.
Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.
Savukārt 16.jūnijā 46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli vērsās pie prezidenta, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto ATR likumu, jo viņu ieskatā tas ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot “nedemokrātiski virzītu ATR”.
