Lasīšanas laiks: 2 min
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informējusi Valmieras novada pašvaldību par divu Valmieras novada kultūrvēsturisko vērtību iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauj kultūras pieminekļus Latvijā ar kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Šajā sarakstā iekļautajiem pieminekļiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Šo pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu un restaurāciju un cita veida kārtību nosaka 2021. gada oktobrī pieņemtie Ministru kabineta “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”. Kultūras pieminekļu uzskaiti veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Visi kultūras pieminekļi Latvijā tiek iedalīti trīs vērtību grupās: valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējās nozīmes. Kopš 2023. gada vietējās nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzību nodrošina pašvaldības.
Kā valsts nozīmes nekustams mākslas piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 9435 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti Altārdaļas sienu gleznojumi Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Kocēnu pagastā, Valmieras novadā. Rubenes baznīca arī ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Altārdaļas sienu gleznojumi ir nozīmīgs un unikāls saglabātais Latvijas mākslas mantojums, kas pieder viduslaiku mākslas kanonos balstītai sakrālā interjera dekorēšanas tradīcijai, meistarīgi atveidojot un interpretējot Pastarās tiesas sižetu daudzfigūru kompozīcijā.
Kā reģiona nozīmes nekustams arheoloģiskais piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 9346 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts Jēču dobumakmens. Tas atrodas lauka vidū aptuveni 100 metrus no “Jēču mājām” un 200 metrus no “Jēču dzirnavām”, Naukšēnu pagastā, Valmieras novadā.
Jēču dobumakmens ir pieskaitāms cilindrveida dobumakmeņiem, kas uzskatāmi par seniem sakrālajiem jeb kulta akmeņiem. Šo akmeņu augšdaļa parasti ir cilindriska, kas panākts, veidojot kanelūrveida rievas. Akmens apakšdaļa, kas parasti ir jau zem zemes, ir lielāka un masīvāka, neapstrādāta. Jēču dobumakmens ir viens no trijiem Vidzemē zināmajiem cilindrveida dobumakmeņiem, kas tiek saistīti ar tautas reliģijas ticējumiem pēcreformācijas laikmetā. Tā virsmā atrodas bļodveida dobums, kura platums 55–65 cm, garums 50 cm, dziļums 0,15 m.
Mūsu senči ticēja, ka koki un akmeņi, birzis un meži, pakalni un ūdeņi ir apveltīti ar brīnumainu spēku — tie dziedina slimības, sargā no nelaimēm, dāvā veselību un auglību. Mūsdienās dabas svētvieta no pirmā acu uzmetiena var šķist vienkāršs akmens, kalns vai avots, taču stāsti un mīti, kas nodoti no paaudzes paaudzē, atklāj daudz dziļāku nozīmi. Tās ir aizraujošas liecības par mūsu senču pasaules redzējumu, seno vēsturi un izpratni par dabas spēku, cilvēka un dievu savstarpējām attiecībām. Mūsu pienākums ir šīs vietas saglabāt, kopt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts pieejams informācijas sistēmā “Mantojums”.
