Lasīšanas laiks: 2 min
Skolēni 15 izglītības iestādēs, tostarp arī Strenču novada vidusskolā, apgūst mācību priekšmetu “Valsts aizsardzības mācība”, otrdien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Inese Bautre, informē aģentūra BNS.
VISC mācību priekšmetu izveidojis sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) un to skolās māca kopš 2010.gada. Valsts aizsardzības mācību finansē AM, bet papildu līdzekļus inventāram un nometnēm skolas piesaista arī caur projektiem.
Aizsardzības mācību realizē 15 skolās – Rīgas 53.vidusskolas Šampētera filiālē, Tilžas vidusskolā, Rīgas 28.vidusskolā, Nautrēnu vidusskolā, Alūksnes novada vidusskolā, Liepājas 15.vidusskolā, Kalnu vidusskolā, Drabešu internātpamatskolā, Kalnciema vidusskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, Strenču novada vidusskolā, Daugavpils 16.vidusskolā, Jaunjelgavas vidusskolā, Raunas vidusskolā, Balvu profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā un Rīgas valsts tehnikumā. Mācību priekšmetu pasniedz vidusskolas klasēs, bet Drabešu internātpamatskolā un Rīgas 28.vidusskolā arī 7.-9.klasē.
Bautre pauda, ka šī mācību priekšmeta mērķis ir veicināt latvisko identitāti, lojalitāti, veidojot vērtības kā brīvību, darba kultūru un patriotismu. Mācību priekšmeta ietvaros skolēniem veido izpratni par bruņotajiem spēkiem, pilnveido prasmes un zināšanas izglītības turpināšanai un valsts aizsardzībai.
Mācību priekšmeta informatīvajā daļā stāsta par armiju un jaunsardzes veidošanos. Praktiskajā daļā skolēni apgūst darbības ar ieročiem, ierindas mācību, lauka kaujas iemaņas, tūrisma un topogrāfijas prasmes un pirmās palīdzības sniegšanu. Mācību priekšmets arī veicina fizisko spēju attīstību – ātrumu, izturību, spēku, koordināciju, lokanību. Fiziskās izturības pārbaudes testus veic pārgājienos vai mācību nometnēs.
AM pārstāve Kaiva Krastiņa uzskata, ka Valsts aizsardzības mācība uzlabo disciplīnu skolā, kā arī bērnu sekmes pārējos mācību priekšmetos, un vajadzīgs šo mācību priekšmetu ieviest vairākās Latvijas skolās.
Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala pauda, ka viņas vadītajā skolā šis mācību priekšmets ir ieviests pirmo gadu, un mācību stunda notiek divas reizes nedēļā, bet VISC programma paredz tikai vienu mācību stundu nedēļā. Strenču novada vidusskolas bērni, sākot ar 6.klasi, aktīvi iesaistoties jaunsargos, tāpēc skolēnu intereses dēļ izlemts ieviest aizsardzības mācību.
Bautre informēja, ka Valsts aizsardzības mācību varētu integrēt jaunajā izglītības standartā, ko šobrīd izstrādā VISC.
VISC vasarā veidos ekspertu grupas jaunā izglītības standarta izstrādei, kas izstrādās jaunu kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības standartu, un tajās aicinās piedalīties pedagogus, augstskolu mācībspēkus un citus attiecīgās jomas ekspertus. Plānots, ka paralēli jauno standartu izstrādei, notiks projekta sabiedriskā apspriešana.
Manuprāt, 2020. gada 3. decembrī Saeimas pieņemtais likums “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi” ir ļoti pretrunīgs. No vienas puses, mums pašiem ir jārūpējas par valsts drošību. Neviens cits izņemot mūs pašus valsti jau nesargās. Bez šaubām, veicināt jaunatnes patriotismu un lojalitāti Latvijai ir ļoti pozitīvi. Ja mēs gribām saglabāt latvietību, tad mums ir jāmāk nosargā savu zemi. Tas ir nācijas izdzīvošanas jautājums. No šāda skatpunkta aizsardzības mācības apguve 10. un 11. klašu vidusskolēniem, kā arī 2. un 3.kursa arodskolu audzēkņiem ir vēlama. No otras puses, aizsardzības mācība ir bezjēdzīga naudas šķērdēšana un ņirgāšanās par sabiedrības zemākajiem slāņiem. Pirmkārt, skolotāju atalgojums ir neapmierinoši zemā līmenī! Pedagogu minimālās algas likme ir nieka 790€ bruto mēnesī. Pat parastam ierindas karavīram maksā 900€ neto mēnesī. Protams, skolotājiem ir pieejamas pašvaldības piemaksas pie algas, taču pat ar piemaksām algas ir zemas. Pašlaik vidējā mēnešalga Latvijā ir 1118€ bruto. Bez šaubām, ne visi pedagogi ir nabagi. Spriežot pēc VID Publiskās datu bāzes valsts amatpersonu deklarācijām, eksistē arī finansiāli labi situēti skolu direktori un mācību pārziņi. Kā var prasīt no skolotājiem kvalitāti, ja algas ir tik zemas? Otrkārt, mūsu valstī ir ļoti daudz sociālu problēmu! Sabiedrība ir ļoti noslāņojusies. Ekonomiskā plaisa starp eliti un trūcīgajām personām ir milzīga. Vārdu sakot, ēdušais neēdušo nesaprot. GMI pabalsts 2020. gadā ir 64€ (pašvaldības šo pabalstu liek atstrādāt). Trūcīgā statuss 2020. gadā ir 128,06€. Un minimālā vecuma pensija 2020. gadā ir 80€. Labāk lai valdība šīs problēmas atrisina nekā par Tēvzemes mīlestību filozofē. Treškārt, militarizēta sabiedrība ir solis tuvāk autoritāram valsts režīmam! Protams, Latvijai nedz autoritārisms, nedz totalitārisms nedraud, jo mums ir ļoti demokrātiska un atvērta sabiedrība. Tomēr aizsardzības mācība var būt nopietns pacifistu cilvēktiesību pārkāpums. Pēc manām domām, katram cilvēkam ir jādod izvēles brīvība. Ne visi grib būt armijnieki. Labāk ir dzīvot ar mieru sirdī nevis ar naidu galvā. Ļaunums vairo ļaunumu. Nesēsim ļaunumu un nebaudīsim tā asos augļus! No sabiedrības zemāko (nabadzīgāko) slāņu skatpunkta aizsardzības mācība ir neētiska un neracionāla ierobežotā valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Lai arī kā būtu, saglabāsim cerību uz labāku nākotni. Būsim saticīgi. Dzīvosim draudzīgi. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Turēsim cieņā senlatvju spēka zīmes. Atcerēsimies sentēvu pagāniskās tradīcijas un godāsim Latvju Dievus. Lai Latvju Dievi mūs sargā! Lai Latvju Dievi mūs svētī!
Ar mīlestību pret Latviju, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#Latvija #latvietība #patriotisms #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #DabasMāte #VeļuMāte #LatvjuDievuSvētība #mīlestība #cieņa #iecietība #pagāni #svētbirzs #Skolnieciņš #VALSTSGRIBA #pacifisms