Lasīšanas laiks: 2 min
Pretēji tendencēm alus nozarē “Valmiermuižas alus” šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, kāpinājis apgrozījumu par 13%, sasniedzot 3,33 miljonus eiro, portālu “Valmieras Ziņas” informēja uzņēmuma pārstāve Elīna Neimane.
Apgrozījuma kāpums izdevies, pateicoties daudzveidīgam alus piedāvājumam, ko novērtē arī eksporta tirgos. Tajos alus darītavā izbrūvētā alus noiets šogad audzis par 50%. Šobrīd “Valmiermuižas alus” sāk eksportu arī uz Lietuvu un Šveici.
Šis gads alus darītājiem metis vairāk izaicinājumu nekā iepriekš. Vēsa vasara, akcīzes nodokļa kāpums alum vasaras vidū un konkurences pieaugums gan pašmāju brūvētāju starpā, gan ar aizvien daudzveidīgāku importēta alus piedāvājumu šogad veicinājis vairāk nekā 10% lielu Latvijā izbrūvētā alus apjoma kritumu. Turpretī „Valmiermuižas alus” šā gada aizvadītajos mēnešos izbrūvējis un pārdevis par 7% vairāk alus – 1,72 miljonus litru.
“Pēdējos gados iezīmējušās vairākas jaunas tendences. Alus pieprasījuma apjomi palikuši teju iepriekšējie, taču priekšroka tiek dota aizvien lielākai daudzveidībai. To apliecina gan garšu klāsta pieaugums veikalu plauktos, gan tas, ka darbu Latvijā uzsāk aizvien jaunas mazās alus darītavas. Šogad, piemēram, darbu sākuši septiņi jauni alus brūži. Otrkārt, svešzemju svētku svinēšanu pamazām aizstāj latviešu tradicionālie gadskārtu svētki. Piemēram, Helovīna laikā svinam Miķeļus, Valentīndienai līdzās stājas Meteņi. Un uz galda goda vietā aizvien biežāk atgriežas rūpīgi izvēlēts alus,” stāsta Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks. “Šis gads atalgo mūsu uzticību sākotnēji izvēlētai pārliecībai – kvalitātei netaupīt un alus baudītājiem piedāvāt daudzveidīgas, aizvien bagātākas alus garšas.”
Eksportā “Valmiermuižas alus” pārdošanas apjoms šā gada pirmajos desmit mēnešos palielinājies par 50%. Eksporta tirgos – Igaunijā un Zviedrijā, tiek pārdoti 2% no alus darītavā izbrūvētā alus. Šomēnes “Valmiermuižas alus” saņēmis pasūtījumu no Šveices, un uzsāk gaišā un tumšā alus eksportu uz Lietuvu.
“Mūsu alu eksporta tirgos uzlūkojam kā vienu no valsts vizītkartēm, ar kuru rosināt gardēžus no citām valstīm apmeklēt un iepazīt Latviju. Mērķis ir būt visās Baltijas jūras valstu galvaspilsētās, lai iepazīstinātu ar Latvijas alus baudīšanas kultūru. Tādēļ eksportā uzsvaru liekam uz sadarbību ar restorāniem un bāriem. Kopumā turpmākajos gados mēs eksportu varam pieckāršot līdz 10% no kopējā izbrūvētā alus apjoma,” saka A.Ruņģis. “Latvijas alus baudīšanas kultūrai ir augsts eksporta potenciāls. Es ieteiktu valdībai to atbalstīt. Plānus būtu vieglāk īstenot un sasniegt vēl augstākus mērķus, ja nodokļu politika Latvijā būtu prognozējama un ļautu uzņēmējiem stabili plānot attīstību ilgtermiņā.”
