Lasīšanas laiks: 4 min
Marta Eiduka ir latviete, taču viņas vīra dzimtene ir Ķīna. Abi ar meitu Annu jau trešo gadu dzīvo Austrālijā. Portāls “Valmieras Ziņas” aicināja Martu pastāstīt, kā ikdienā satiekas trīs dažādas kultūras un ko nozīmē – dzīvot Austrālijā.
Uz Austrāliju Marta ar ģimeni pārcēlās 2012.gada beigās. “Gribējām pārcelties uz valsti ar labu klimatu un angliski runājošu vidi, jo mans vīrs ir par slinku, lai mācītos jaunu valodu,” stāsta Marta.
Martas vīrs Sidnejā studēja maģistrantūrā, tālab arī izvēle kritusi par labu Austrālijai. “Lēmums pārcelties uz šejieni lielā mērā saistīts ar mūsu meitu. Vēlējāmies viņai dot vairāk iespēju, vispusīgāku un drošāku vidi augšanai un attīstībai. Vairākus gadus dzīvoju Ķīnā un arvien lielākas problēmas radīja gaisa piesārņojums un arī pārtikas produktu drošība. Kā jau katrs vecāks, vēlamies dot to labāko savai atvasei. Arī vīrs un es kļuvām bažīgāki un neapmierinātāki, kādu virzienu ņēma Ķīnas attīstība.”
Uz jautājumu, kā dzimtenes paražas abi uztur Austrālijā, Marta atbild: “Varbūt šķiet, ka trīs kultūras vienā ģimenē ikdienā ir par daudz, bet mēs to kaut kā nemanām.
Austrālijā priekšroka tiek dota mūsu dzīvesvietas paražām, respektējam vietējas valsts kultūru un valodu, tajā pašā laikā uzturot mūsu abu izcelsmes tradīcijas.”
Tomēr arī dzimtenes svētki netiek aizmirsti. Marta ar vīru un atzīmē visus lielākos, svarīgākos svētkus gan Latvijas, gan Ķīnas kultūrās. Nesen tika nosvinēts Ķīnas Jaunais gads: “Bija vairākas Skype sesijas ar visiem radiem. Šie svētki ir kā mūsu Ziemassvētki, kad visi sanāk kopā, pārrunā notikušo un vienkārši izbauda laiku.
Lieldienās turos pie mūsu tradīcijām un sīpolu mizas ir jau sakrātas. Vietējos draugus, kuri nāk ciemos ar šokolādes olām, sagaidām ar mūsu veikumu.
Tad vēl atzīmējam Ziemassvētkus, kurus arī svinam 24.decembra vakara, bet savus vietējos draugus apsveicam svētkos 25.datumā kā viņiem pieņemts. Uz Jāņiem cepu pīrāgus, iemalkojam alu.
18.novembrī izkaru manas draudzenes dāvāto valsts karogu un arī pieminam šo dienu.
Tad no Ķīnas svētkiem vēl atzīmējam tā saucamo Vidus Rudens festivālu.” Marta piebilst, ka tieši šie svētki viņiem saistās ar mājām un kuru visvairāk pietrūkst.
Daudzi eiropieši Austrālijas iedzīvotāju mentalitāti var iepazīt vien kino filmās. Marta norāda, ka austrālieši ir ļoti draudzīgi, pieklājīgi, atsaucīgi, pretimnākoši un arī ļoti nesteidzīgi, bezrūpīgāki: “Gan jau saulainais un siltais klimats arī palīdz veidot kādu no iezīmēm. Bieži vien sanāk spontāni pasmaidīt vai pajokot ar kādu lielveikalā par, piemēram, nepaklausīgajiem iepirkšanās ratiņiem vai ko citu. Tāda kopīga pasmaidīšana izgaismo dienu un dod vairāk enerģijas.”
Marta atzīmē, ka austrāliešu nesteidzība ir manāma ikdienā – lai kaut ko izdarītu, piemēram, ievilktu internetu mājās vai salabotu kaut ko, ir nepieciešams ilgs laiks, neskaitāmi telefona zvani, līdz jautājums tiek atrisināts.
Marta atzīst, ka pirms pārcelšanās uz Austrāliju viņai nav bijis gandrīz nekāda priekšstata par to, kādi cilvēki tur dzīvo. “Visas zināšanas tika smeltas no draugiem, grāmatām, informācijas internetā un vīra studiju laikiem Sidnejā.
Piecus gadus pavadīju Anglijā, tad nu Austrāliju biju iedomājusies ko līdzīgu, tikai ar labākiem laikapstākļiem. Un taisnība man bija.”
Uz jautājumu, ko tad visas trīs kultūras var cita no citas mācīties, Marta atzīmē: “Dzīvojot Austrālijā, esmu mazliet pielāgojusies vietējiem un arī kļuvusi nesteidzīgāka – nesanāca šodien, sanāks vēlāk vai rīt. Tik ļoti vairs nesatraucos par sīkumiem vai grūti ietekmējam lietām. Varbūt to mani līdztautieši varētu mācīties. Savukārt ķīnieši varētu pārņemt austrāliešu nesavtīgumu, pieklājības normas, piemēram, palaist kājāmgājēju vai citu autobraucēju, kurš jau kādu laiku “iestrēdzis” blakus ieliņā.
Vienai daļai austrāliešu vajadzētu pamācīties latviešu čaklumu un neatlaidību, nečīkstēt par mazām grūtībām.”
Dodoties uz Austrāliju ceļojumā, Marta iesaka ikvienam apskatīt Uluru iezi, Austrālijas ziemeļos esošos tropus, ziemeļu teritorijas ūdenskritumus un aborigēnu mākslu. Protams, neatņemama ceļojuma sastāvdaļa ir arī Lielais Barjerrifs netālu no Kērnsas (Cairns), kas, pēc zinātnieku teiktā, pamazām iet bojā klimata maiņas un cilvēku darbības rezultātā. “Vēl noteikti jāpiemin Austrālijas vīna kultūra – šeit esot noteikti jāpamalko un jāapmeklē vietējas vīna darītavas – jo mazāka vīna darītava, jo personīgāka bus apkalpošana. Esmu pāris reizes bijusi vietējas mazajās vīna darītavās Jarras (Yarra Valley) ielejā un malkojusi patiešām fantastiskus vīnus.”
Īsi un konkrēti pastàstīts, noteikti gribas aizbraukt ciemos
Gaidam! ;)