Lasīšanas laiks: 4 min
Koru “SolLaRe” un “Skan” dziedātāji un diriģenti, vecāki un draugi 27.jūlijā uzsāka 2846 km garo un septiņu dienu ilgo ceļojumu uz Ungāriju. Galamērķis – pilsēta Pēča un festivāls “Europa cantat” (“Eiropa dzied”), raksta koru koncertmeistare Līga Ivāne.
Pirmās dienas rīts iesākās ar ziņu, ka diviem bērniem nav līdzi pases, kuras gan vecāki laicīgi atveda. Diena turpinājās režīmā – trīs stundu brauciens, pauze, trīs stundu brauciens, pauze… Un tā tūkstotis kilometru.
Feinā un darboties rosinošā staigāšana pa autobusu ciemos vienam pie otra nu jau pāris gadu ir beigusies – visiem jāsēž savās vietiņās kārtīgi iesprādzētiem un kontaktēties izdodas vien ar tuvākā apkārtnē mītošajiem. Otrā rītā Irēnas Zelčas vadībā pavingrojām, padziedājām un dažas stundas vēlāk kārtīgi izstaidzinājām nosēdētās kājas pa viduslaiku Oravas pils Slovākijā daudzajām kāpnēm – augšā, lejā, augšā, lejā, ar ērgļa ligzdas cienīgu skatu no augšējās platformas un lepni plīvojošu Slovākijas karogu jumta korē.
Turpinājumā dalībnieki paviesojās Bešenovas minerālbaseinos – izpriecas gan silta, gan vēsāka ūdens cienītājiem, ar straumi, bez straumes, ar šļūkšanu pa caurulēm un pavisam ekstrēmām izklaidēm.
Trešā diena tika veltīta tūkstošgadīgajai Budapeštai, par kuru vairāk varēja uzzināt, uzklausot licencētu pilsētas gidi – latvieti Aiju. Dalībniekus neskāra lielais, bīstamais, sarkanā līmeņa karstums. Koristi pirms braukšanas ar kuģīti Donavas upē uzdziedājuši karalim Ištvanam un Zvejnieku bastionam.
Budapeštas tirgū iepazināmies ar Ungārijas dārzu un virtuves gardumiem. Tā kā šeit joprojām ir forinti un viens eiro ir ap 300 forintiem, galvu reibina ne tik daudz gulašzupas maigi pikantais pipariņš, cik naudas tūkstoši virmoņa makā, cenu zīmēs, uz čeka un pārrēķinā mums saprotamajos eiro. Vakarā, pērkot biļetes Budapeštas fantastiskajos Sečeni baseinos, jāspēj pie simtu septiņdesmit deviņiem tūkstošiem pieciem simtiem forintu pieskaitīt četri tūkstoši pieci simti, un drīz saproti, ka nespēj veikt arī vairs jau vienkāršākas matemātiskas darbības.
Lielajos baseinu priekos un minerālūdeņu un temperatūru dažādību plašajā klāstā kāds no grupas joprojām augošajiem pusaudžiem, pats to negribēdams, “ziedo” kādam švakāk iztikušam savas glaunās kurpes.
Naktsmītnēs novērtējam Valmieras maigi rāmo nakts mieru – daļai no Budapeštas diviem miljoniem iedzīvotāju nakts gaitas summējas nemitīgos mašīnu uzrāvienu rēcienos, ātro un citu dienestu ūāūā un par daudz dzīvi baudījušo neartikulētās skaņās.
Ceturtajā dienā apmākušās debesis atņēma iespēju laiski pazvilnēt pie Balatona ezera, bet tas tāpat apskatīts. Izstaigāta burvīgā Tihaņas pussalu, kur nelielais lietutiņš veicinājis ezera, ziedu un zemes smaržu mošanos. Laukos Bikačā atrastā naktsmītne ir kaķis maisā, jo pasūtināta vien pēc interneta aprakstiem. Un izrādās, kaķis ir fantastisks, burvīgs, ar baseiniem, ar zirgiem, kazām, strausu pāri un dusmīgu tītaru, un ar lielu bumbieri pie mājas un gataviem sakritušiem augļiem zālienā, ar pastaigu takām un lauku svaigumu, cikāžu dziesmām, peldēm mēnesgaismā…
Piektajā dienā dalībnieki bija nokļuvuši līdz Ungārijas dienvidiem. Pēčā dziedāts pie Europa cantat biroja pilsētas centrā. Europa cantat ir lielākā Eiropas koru biedrība ar apmēram 2,5 miljoniem dziedātāju. Katru gadu tiek rīkoti koncerti, konkursi un ik pa trīs gadiem – liels festivāls. No Latvijas biedrībā iestājušies un uz vairāk nekā nedēļu ilgo festivālu Pēčā kā pilntiesīgi dalībnieki ieradušies divi kori: Rīgas kamerkoris un Burtnieks, arī no Rīgas. No Lietuvas neviena, no Igaunijas viens koris. Nav tik vienkārši, jo jāievēro biedrības noteikumi un jāmaksā palielas biedru naudas. Dalībnieku pilsētā tiešām tūkstošiem, visi smaidīgi, dziedoši. Koristi no Valmieras vēroja vienu festivāla dienu, klausījās koncertus baznīcās, apmeklēja mēģinājumus, apciemota arī viena no nozīmīgākajām 20.gadsimta opārta meistara V.Vasareli darbnīcām – muzejs un baudīta pilsēta. Pēc apjomīgās informācijas uzņemšanas ir tik patīkami atgriezties naktsmītnēs ar bumbieriem un austošo pilnmēnesi virs baseina.
Mājupceļā apskatīta skaistā Slovākijas galvaspilsēta Bratislava, tad stūris Čehijas, Polija ar viesnīcu nakšņošanai, Lietuvas, Latvijas robežas sagaidīšana, un – sveika, Valmiera! Protams, nevar izstāstīt visu, īpaši, cik gardas ir melones, kādi milzīgi papriku kalni tirgū uz letēm un cik garās krellēs piparu pākstis un ķiploki savērti, cik grandiozi skanēja ērģeles un koris Pēčas katedrālē, kādas spurainas zīles ozolos un cik lieli vīngliemeži dzīvo Bikačā.
Paldies idejas autorei un organizatorei Irēnai Zelčai, finanšu ministrei Gunitai Jansonei, allaž laipnajiem un smaidīgajiem stūresvīriem no SIA “VTU Valmiera” Arnim un Gatim un vislabākajai gidei Silvijai Malinai!
2018.gadā Eiropa cantat lielais festivāls būs Tallinā. Varbūt mēs arī? Latvijas simtgades jubilejas gadā…
