Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējos gados, rekonstruējot pilsētas centru, tika atsegti Rīgas vārti un Zilā bastiona aizsargmūris. Diemžēl šiem vēsturiskajiem objektiem kopš tā laika nav nodrošināta pienācīga uzmanība. Pie objektiem nav izvietotas informatīvas plāksnes, lai valmierieši un pilsētas viesi varētu izzināt par to nozīmi pilsētas vēsturē. Rīgas vārti apslēpti zem noputējuša un saplaisājuša stikla, kas neveicina tūristu interesi. Savukārt no aizsargmūra pamazām atdalās akmeņi, tas sadrūp laikapstākļu un vides ietekmē.
Portāla “Valmieras Ziņas” vērsās Valmieras pilsētas pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai plānots šos objektus restaurēt un nodrošināt to pienācīgu uzturēšanu turpmāk. Tāpat uzdevām jautājumu, vai lēmums atstāt šīs vēsturiskās liecības atsegtas nebija kļūda. Kā zināms pēc pilsdrupu restaurācijas pieredzes, to atjaunošana ir dārga un sarežģīta, un ne vienmēr tā izdodas, jo mūsdienās grūti atdarināt senās tehnoloģijas, kas izmantotas nocietinājumu būvniecībā. Tādēļ centāmies noskaidrot, vai nebūtu prātīgāk neatsegt šādus aizsargbūvju fragmentus, lai nodrošinātu to labāku saglabāšanos, ja nav iespējams pienācīgi veikt to uzturēšanu.
Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas vēsturiskā centra atjaunošana, kad tika atsegts 14.gadsimta senpilsētas Ziemeļu aizsargmūris, tika veikta 2006.gadā. Atjaunošanas darbus, konsultējoties ar arheoloģi dr.hist. Tatjanu Bergu, veica restaurators Jānis Valdis Platais.
Nekādi speciāli mūra uzturēšanas darbi tolaik netika paredzēti. Taču, šādi atsedzot senos aizsargmūrus, tie ir pakļauti dažādām vides ietekmēm. Tādēļ laika gaitā iespējama mūru izdrupšana.
Arheoloģe dr.hist. Tatjana Berga, ilggadīga Valmieras senpilsētas, tai skaitā Ziemeļu aizsargmūra, arheoloģiskās izpētes darbu vadītāja, par Ziemeļu aizsargmūra un Valmieras senās ielas fragmenta atsegšanu skaidro, ka izrakumos atsegtie vecpilsētas objekti – daļa no Rīgas vārtiem, aizsargmūra posms ar šaujamlūku un visvecāko bruģēto ielu, tika restaurēti un iekonservēti, atstājot tos virs zemes, lai dokumentētu atraduma unikalitāti. Mūris datēts ar 14.gadsimtu, bet ielas fragments ar 16.gadsimta beigām.
Mūra fragments ar šaujamlūku pie Valmieras veselības centra, ir vienīgais tāds atradums Valmieras vecpilsētā, tāpēc vērtīga Valmieras vēstures liecība. Saglabājot tādas substances atklātas, vecpilsētas rietumu robeža ir iezīmēta pilsētvidē un ir visiem redzama.
Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis uzsver, ka atsegtais mūris kā šobrīd vecākais redzamais pilsētas mūra fragments, piesaista pilsētas viesu uzmanību, tādēļ gidi atsegto mūri iekļauj arī pilsētas ekskursiju maršrutos. Šī iemesla dēļ A.Rokpelnis uzskata, ka mūra fragmentu būtu vērts saglabāt atsegtu.
Savukārt par izrakumos atsegto objektu “Rīgas vārti”, Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma informēja, ka
līdz ar Valmieras pils kultūrvides centra izbūves būvprojektu, Valmieras pils mūra ZR sienas un pagrabu konservācijas un restaurācijas projekta izstrādi projektēšanas darba uzdevumā iekļauts arī pilsētvides elements “Rīgas vārti” Rīgas un Cēsu ielas krustojumā.
Projektēšanas gaitā, izmantojot atraktos vēsturiskos pilsētas mūrus, plānots sniegt priekšlikumus un tehniskos risinājumus objekta eksponēšanai un iesaistīšanai pilsētvidē, sasaistot šo vēstures artefaktu ar senpilsētu un Valmieras pils kultūrvides centru.
Prakse liecina, ka atsegtām mūru substancēm, nepieciešama periodiska konservēšana. Lai novērtētu veicamos mūra atjaunošanas darbus, Valmieras pilsētas pašvaldība papildus konsultēsies ar senpilsētas izpētē iesaistītajiem Latvijas Universitātes arheologiem, kuri šī gada jūlijā jau ir uzsākuši izpētes darbu, un atbilstoši viņu norādījumiem veiks atsegtā senpilsētas mūra atjaunošanu.
