Lasīšanas laiks: 4 min
Jau informējām, ka gada laikā Valmierā būtiski pieaudzis siltumenerģijas tarifs. Lielākais pieaugums bija 2017.gada 1.decembrī, kad tarifs palielinājās par 25% – no 46,98 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 58,72 eiro par megavatstundu bez PVN. Pēc tam sekoja vēl pieaugums 2018.gada jūlijā, bet no 2018.gada 1.septembra siltumenerģijas apgādes galatarifs Valmierā tika paaugstināts līdz 62,08 EUR/MWh. Salīdzinājumam centralizētās siltumapgādes pakalpojuma tarifs Limbažos šobrīd ir 56,02 EUR/MWh, Smiltenē – 58,31 EUR/MWh, Cēsīs – 62,27 EUR/MWh.
Līdz ar to šajā apkures sezonā Valmierā būtiski pieauguši arī rēķini par apkuri, kas izraisīja lielu neapmierinātību iedzīvotājos. Augstās apkures cenas tiek aktīvi apspriestas sociālajā vietnē “Facebook”.
Lai gan pirms siltumenerģijas tarifa palielināšanas pilsētas pašvaldība informēja iedzīvotājus par pieauguma iemesliem, tomēr, spriežot pēc komentāriem internetā, daudziem nav saprotams, kāpēc Valmierā, kur iepriekš bija viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem valstīs, tagad apkure ir kļuvusi par vienu no dārgākajām.
Kā izrādās, pie vainas ir daudz lamātais un peltais OIK – obligātā iepirkuma komponente, kas deva iespēju desmit gadus valmieriešiem baudīt lētāku siltumenerģiju. Taču agri vai vēlu “Leiputrija” beidzas un tagad nākas maksāt par apkuri tik, cik tā patiesībā maksā.
Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja:
“Vairākus gadus Valmierā siltumapgādes tarifs bija viens no zemākajiem Latvijā. Tas bija iespējams, jo laikā no 2007. līdz 2017.gadam Valmieras siltumenerģiju ražojošais uzņēmums AS “Valmieras Enerģija” pārdeva koģenerācijā* saražoto elektroenerģiju par dubultu tarifu un tādējādi nosedza daļu no patērētās dabasgāzes izmaksām, kas nepieciešama siltumenerģijas ražošanai.
Kopš 2017.gada koģenerācijā saražotā elektroenerģija vairs netiek iepirkta par dubultu tarifu, kā rezultātā tās pārdošana vairs nav ekonomiski izdevīga. Tādēļ vairs nav iespējams kurināmā izmaksas daļēji nosegt ar koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārdošanā gūtajiem ienākumiem. Visas izmaksas sedz siltumenerģijas galapatērētājs. Tādēļ apkures izmaksas 2018.gadā Valmierā ir pieaugušas.
Taču SIA “Valmieras ūdens”, kas valmieriešus nodrošina ar siltumapgādes pakalpojumu, ir veicis investīcijas siltumapgādes sistēmas atjaunošanā un uzlabošanā, tādējādi sekmējot siltumapgādes sistēmas maksimālu efektivitāti un izmaksu stabilitāti.
Lai sekmētu nākotnes siltumapgādes izmaksu stabilitāti un radītu iespējas izvēlēties un nodrošināt siltumapgādi par ekonomiski izdevīgākajiem tarifiem, AS “Valmieras Enerģija” 2019.gadā uzsāks jaunas katlu mājas būvniecību Dakstiņu ielā 1.
Katlumāja nodrošinās siltumapgādes avotu diversifikāciju – siltumenerģiju būs iespējams ražot, izmantojot gan šķeldu, gan dabasgāzi kā kurināmos. Tā ļaus gan pārņemt Rīgas ielā 25 esošās katlu mājas ar siltumenerģiju apgādāto teritoriju, gan apgādāt ar siltumenerģiju teritoriju abpus Matīšu šosejai.
Šie pasākumi ļaus nākotnē elastīgāk reaģēt un pielāgoties enerģijas izmaksu svārstībām. Taču nav iespējams prognozēt, vai apkures izmaksas Valmierā nākotnē samazināsies. Apkures izmaksas ietekmē dažādi faktori.
Tie ir siltumenerģijas patēriņa apjoms, apbūves blīvums, teritorijas reljefs un teritoriālais izvietojums, infrastruktūras lielums, veiktās investīcijas un tehnoloģijas, izmantotais kurināmais (šķelda, gāze, ogles, malka, granulas vai visu kurināmo komplekts). Kurināmā iepirkuma cenu nākotnē ir grūti prognozēt, tādēļ grūti prognozēt ir arī apkures izmaksas nākotnē. Taču kopumā šo faktoru atšķirību dēļ arī dažādās vietās Latvijā ir atšķirīgi siltumenerģijas tarifi.
Siltumapgādes pakalpojuma tarifā tiek ietvertas tās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas un siltuma ražošanu un nogādāšanu līdz ēkas ievadam jeb siltummezglam, tas ir, izmaksas par siltumapgādes izveidi, uzturēšanu un pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi galatarifu veido siltumenerģijas ražošanas izmaksas, siltumenerģijas pārvade un sadale un siltumenerģijas tirdzniecība.
Lai nodrošinātu, ka siltumapgādes pakalpojuma tarifs būtu ekonomiski pamatots, siltumapgādes tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tā veic tarifu projekta izmaksu ekonomiskā pamatojuma izvērtēšanu. Regulatora statistika liecina, ja komersants, kurš ražo siltumenerģiju, pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji ir 60-80% no kopējām izmaksām. Ja siltumenerģijas ieguvei galvenais kurināmais ir biomasa (malka, šķelda, granulas), tad izmaksu struktūrā kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču ražošanas procesā nepieciešams vairāk resursu darbaspēka un remontdarbu nodrošināšanai.
Individuālajai maksai par siltumapgādi būtiska ir ne tikai aprēķinātā maksa par apkuri uz m2, bet arī maksa par karstā ūdens uzsildīšanu un maksa par karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanu konkrētajā mājā. Tādējādi maksu par siltumenerģijas patēriņu ietekmē gan gaisa temperatūra, gan ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība, gan iedzīvotāju komforta prasības telpām un karstajam ūdenim.
Siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu Valmierā nosaka un centralizēto siltumapgādi Valmierā nodrošina SIA “Valmieras ūdens”.
*Koģenerācija ir enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā vienlaikus tiek ražota gan stiltumenerģija, gan elektroenerģija, tā nodrošinot maksimālu energoresursu izmantošanas efektivitāti.
