Lasīšanas laiks: 4 min
Piektdien, 28. janvārī, Valmierā viesojās jaunievēlētais Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, tiekoties ar Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Valmieras nodaļas biedriem, bet pievakarē – ar Valmieras Uzņēmēju kluba biedriem, klātesot arī Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Jānim Baikam un citiem pašvaldības pārstāvjiem.
Galvenā sarunas tēma bija Eiropas zaļais kurss. Roberts Zīle uzsvēra, ka alternatīvu zaļajam kursam viņš nesaredz, cenšoties mazināt klimata maiņas ietekmi, taču viņš uzskata, ka Eiropas Savienības plānotie pasākumi ir ļoti sasteigti. EP viceprezidents pauda savas bažas par pērnā gada jūlijā Eiropas Komisija publiskoto “Fit for 55” pakotni, kas sastāv no 13 tiesību aktiem, kuri palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības kopējo mērķi – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicinātu virzību uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti 2050. gadā. Lai gan pakotne ir tikai projekts, kuru pašlaik izskata Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, tajā paredzētas vairākas normas, kas Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgas.
Transporta nozarē visvairāk iedzīvotājus skars jaunā regula, kas paredz, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – arī komerciālai lietošanai. Regula arī paredz, ka ir jāuzbūvē ik pēc noteikta kilometru skaita elektriskās un ūdeņraža uzlādes stacijas. Taču nav skaidrs, kurš finansēs šīs dārgās infrastruktūras izveidi. Neizdevīgā situācijā varētu nonākt Latvija un citas Austrumeiropas valstis, jo iedzīvotāju maksātspēja un līdz ar to pieprasījums pēc elektroauto vai ūdeņraža auto būs mazāk, nekā turīgajās valstīs. Tāpat iedzīvotāju skaits un satiksmes intensitāte Latvijā ir mazāka, nekā Rietumeiropā. Pret šo plānu varētu būt arī turīgās Ziemeļvalstis, kur liela daļa teritorijas ir mazapdzīvota.
Roberts Zīle prognozē, ka, ieviešot pakotni līdzšinējā variantā, palielināsies Latvijas iedzīvotāju izdevumi par transportu, jo degviela kļūs dārgāka. Nespējot iegādāties dārgos elektroautomobīļus, cilvēkiem nāksies mainīt savus ieradumus. Viņi varēs atļauties daudz retāk izmantot personīgo automašīnu ikdienā un ceļošanai. Būtiska ietekme pakotnei varētu būt uz lauksaimniecības sektoru, gala rezultātā sadārdzinot pārtiku.
Roberts Zīle saskata problēmas Eiropas zaļā kursa plānotajā politikā enerģētikas jomā. Regulas projekts paredz elektroenerģijas ražošanā izmantot vismaz 40% atjaunīgo energoresursu. Latvija jau pašlaik 52% elektrības ražo no atjaunīgajiem resursiem, tādēļ par šo prasību nav bažu, taču grūtības sagādās mērķis samazināt emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu.
Dramatiski pieaugot energoresursu cenai, daudzus Latvijas iedzīvotājus no pārmērīgām izmaksās par siltumenerģiju pašlaik glābj vietējā kurināmā – šķeldas – izmantošana apkurei. Taču “Fit for 55” pakotnē šķelda netiek uzskatīta par klasisku enerģētiski atjaunīgo resursu. Turklāt paredzēts iekļaut jaunajā emisijas tirdzniecības sistēmā fosilās degvielas tirgotājus un ēkas, kas tiek apkurinātas ar fosilo kurināmo. Līdz ar to arī šķelda nebūs tik izdevīga apkurei.
Atbildot uz Jāņa Baika un uzņēmēju jautājumu par to, kādā virzienā būtu jāiet Latvijai enerģētikas jomā, Roberts Zīle pauda, ka pašreizējos apstākļos noteikti būtu jāattīsta plašāka šķeldas izmantošana enerģijas ražošanai. Savukārt vēja enerģijas izmantošana nav viennozīmīgi vērtējama. Vēja parku izveidē pašlaik ļoti aktīvi darbojas ārzemju uzņēmumi. Taču Latvijas ekonomikai tas nedod lielu ieguvumu. Peļņa nonāk ārzemju uzņēmumu kontos, bet elektrība nekļūst lētāka, jo tiek tirgota Eiropas mēroga elektroenerģijas biržā “Nord Pool” par tirgus cenām. Roberts Zīle uzskata, ka “Latvenergo” vajadzētu iesaistīties vēja enerģijas biznesā. Tādējādi iegūto peļņu caur dividendēm varētu izmantot valsts, novirzot to budžeta izdevumu sadaļā iedzīvotāju vajadzībām.
Iespēju kļūt enerģētiski patstāvīgākiem un samazināt izmaksas par elektroenerģiju Roberts Zīle saskata saules enerģijas ieguves plašākā izmantošanā. Atšķirībā no vēja parku izveides, saules paneļus var uzstādīt ne tikai uzņēmumi un pašvaldības, bet arī iedzīvotāji savos īpašumos. Valsts uzdevums būtu izveidot atbalsta programmu saules enerģijas izmantošanas attīstībai. Savukārt “Latvenergo” būtu jānosaka izdevīgāki nosacījumi saražotās elektroenerģijas nodošanai tīklā un “uzkrājuma” izmantošanai.
Tikšanās otrajā daļā uzņēmēji ar Robertu Zīli apsprieda arī citus ekonomiskos un politiskos jautājumus. Vairāki uzņēmēji pauda neapmierinātību, ka Latvijas un arī Eiropas Savienības līmenī daudzi jautājumi tiek izlemti, neņemot vērā uzņēmēju viedokli. EP viceprezidents atzina, ka šī ir problēma, jo sevišķi Eiropas Savienības līmenī, kur politiku lielā mērā nosaka ietekmīgas Rietumeiropas valstis un lielu uzņēmumu lobiji. Viņaprāt, savas pozīcijas Latvijas uzņēmēji var aizstāvēt, caur lielākajām Latvijas uzņēmēju organizācijā un, meklējot sabiedrotos citās Eiropas valstīs.
