Lasīšanas laiks: 4 min
Šodien aprit 30 gadu kopš Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 4. maijā ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šajos svētkos kā jau ierasts visā Latvijā ir izkārti valsts karogi. Tradīcija pacelt karogu Zaķusalas televīzijas tornī valsts svētkos sākās 2014.gada nogalē, bet 2018.gada novembra karogs tiek pacelts arī citur Latvijā, kur radio un televīzijas torņos izveidoti speciāli karoga masti. Šajos svētkos arī Valmieras augstākajā celtnē – 204 metrus augstajā radio un TV tornī lepni plīvo valsts karogs. Šis ir dziļi simbolisks fakts, jo sava īpaša loma tornim un tā darbiniekiem bija Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā.
Tagadējais Valmieras radio un televīzijas stacijas (RTS) vadītājs Ilmārs Markovskis šajā iestādē strādā jau 45 gadus, neskaitot divus gadus, kad nācies pavadīt laiku PSRS armijā Afganistānā. Viņš darbu pēc studijām sāka tolaik nesen uzbūvētajā Valmieras radio un televīzijas tornī, kas tika atklāts 1972.gadā.
Īpaša loma Valmieras RTS bija Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Ilmārs Markovskis atceras, ka gatavošanās iespējamai X stundai sākusies jau 1990.gada beigās, kas Valmierā ieradies Radio un Televīzijas tehniskās kontroles vadītājs Aivars Mauriņš. Viņš vēlējies pārbaudīt, vai iespējams reportiera magnetofonu „pa tiešo” pieslēgt pie radio raidītāja. Veicos naktī pārbaudi, tā izrādījās veiksmīga. Pēc tam sekoja Barikāžu laiks, kad Valmierā ieradies Latvijas radio žurnālists Pēteris Tabūns, kam līdzi bijis magnetofons ar ierakstītu Daiņa Īvāna uzrunu tautai X stundā. Pavadījis divas dienas Valmierā, Pēteris Tabūns devies atpakaļ uz Rīgu, bet magnetofons ar ierakstu palicis glabāšanā mājās pie Ilmāra Markovska.
Barikāžu laikā X stunda vēl nepienāca, taču tālredzīgs bija plāns laikus gatavot rezerves sakaru līniju gadījumam, ja tiktu ieņemts Latvijas radio un Zaķusalas radio un televīzijas tornis.
Ilmārs Markovskis stāsta, ka darbs noritējis slepenībā. Visi iesaistītie cilvēki viens par otra pienākumiem pat nav zinājuši. Valmierā par slepeno misiju zinājis tikai viņš, tā laika radio un televīzijas stacijas vadītājs Arnis Peršēvics, kā arī “Latvenergo” telekomunikāciju inženieris Juris Misa. Viņi noskaidrojuši, ka no Valmieras RTS pastāvēja savienojums ar pasta ēku pilsētas centrā. Pasta sakaru centrālei bijis arī savienojums ar Ziemeļu elektrisko tīklu ēku Raiņa ielā. Par to, uz kurieni kabeli tālāk vedis no ZET ēkas, Ilmārs Markovskis uzzinājis krietni vēlāk – pēc vairākiem gadiem, jo 1991.gadā šī bijusi ļoti slepena informācija.
Slepenais plāns pilnībā atklājies, kad Juris Misa pēc vairākiem gadiem jau neatkarīgajā Latvijā aicinājis uz kādu tikšanos Salaspilī, kur tika aicināti visi iesaistītie cilvēki, kur palīdzēja nodrošināt Latvijas radio darbību 1991.gada augusta puča laikā. Tikai tad Ilmāram Markovskim tapis skaidrs, no kurienes skanēja Dzintra Kolāta balss.
„Atceros, ka Dzintris Kolāts ik pa brīdim, runājot no pagrīdes studijas, pieminēja – mēs te no Rīgas raidām. Tikmēr omonieši kā traki suņi skrēja pa Rīgu un meklēja pagrīdes studiju. Esot pat aizspērušies uz Siguldu, taču tā arī neatrada slepeno studiju,”
stāsta I.Markovskis.
Kopumā pagrīdes radio raidīja divas dienas 20 un 21. augustā, laikā, kad Latvijas radio māju bija ieņēmuši omonieši. Tikai dažus mirkļus pēc radio mājas ieņemšanas sāka raidīt pagrīdes studija. Svarīga loma, lai Latvijas radio turpinātu skanēt, bija Valmieras radio un televīzijas tornim, kas saņemto signālu no Salaspils retranslējis Valmieras apkārtnē, kā arī pārraidījis uz Dundagu, lai nodrošinātu radio dzirdamību arī Kurzemē. Kā ļoti emocionālu momentu Ilmārs Markoviskis atceras brīdi, kas Latvijas radio ar valsts himnas atskaņošanu pēc divām dienām atsācis darbu no Doma laukuma.
Diemžēl televīzijas pagrīdes studiju pirms 1991.gada puča nav izdevies izveidot, tādēļ valmierieši organizējuši ārzemju ziņu kanāla pārraides. 19. augustā steidzami uzstādīta uzverošā satelītantena. Nav izdevies „noķert” CNN signālu, jo Kocēnu kapsētas koki bijuši priekšā. Taču izdevies uztvert „Sky News” signālu, kas ticis retranslēts PSRS Centrālās televīzijas kanāla vietā. Tāpat signāls pa releja līniju tika pārraidīts uz Siguldu un tālāk uz Cesvaines, Rēzeknes un Daugavpils televīzijas torņiem. Par laimi, omonieši neieradās Valmierā, lai pārbaudītu, kas tiek raidīts ēterā.
Ilmārs Markovkis atzīst, ka ļoti labi saprata, kādas būtu sekas, ja puča notikumu gaitai būtu cits scenārijs, taču tolaik viņam bijusi sajūta, ka citādi rīkoties nevar. Tāpat Ilmāram un pārējiem kolēģiem bijusi tīri profesionāla interese un azarts, vai to ir tehniski iespējams izdarīt. Viņiem tas izdevās!
