Lasīšanas laiks: 4 min
Jau ziņots, ka augustā Valmiera uzsāka tūrisma reklāmas kampaņu ar saukli “Valmiera – igauņiem draudzīgākā pilsēta!”. Nav noslēpums, ka ceļotāji no Igaunijas viesošanos Valmieras pusē pirms pandēmijas bija ļoti iecienījuši, regulāri braucot uz pilsētu ne tikai iepirkties, bet arī gardi paēst, baudīt kultūru, apmeklēt tūristu piesaistes vietas un arī nakšņot, pavadot šeit vairākas dienas. Pandēmijas laikā kaimiņvalsts iedzīvotāju plūsma uz Valmieru apsīka, taču līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu tā sākusi pieaugt. Taču ir kāds cilvēks Igaunijā, kuram nav nepieciešama reklāma un īpaši uzaicinājumi, lai viņš atbrauktu uz Valmieru. Tas ir AIVARS KALJUSĀRS (Aivar Kaljusaar), kurš Valmierā jūtas kā savās otrajās mājās. Portāls “Valmieras Ziņas” viņu aicināja uz sarunu.
Aivars dzīvo Valmieras sadraudzības pilsētā Vīlandē, kur viņš strādā pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmumā. Brīvajā laikā jau aptuveni 30 gadus viņš nodarbojas ar žurnālistiku. Viņa galvenā tēma ir autosports, taču pirms 8 gadiem viņš nolēmis pievērsties arī citiem tematiem. Tā kā Aivars ir liels ceļotājs, viņš nolēmis apmeklēt Vīlandes sadraudzības pilsētas Latvijā (Valmiera) un Lietuvā (Kretinga), lai sagatavotu rakstus, ko publicēt vietējā laikrakstā “Sakala”. Kopš tā laika viņš ir biežs viesis mūsu pilsētā un kļuvis par Valmieras patriotu. Šeit Aivars ir atradis draugus, ar kuriem regulāri sazinās un apciemo. Ik dienu viņš seko līdzi jaunākajām ziņām par Valmieru un Latviju. Pagaidām gan viņš vēl nespēj runāt latviski, bet zina daudzus vārdus. Lai izlasītu jaunumu, talkā nāk arī “Google Translate” un vārdnīca.
Šo gadu laikā Aivars sniedzis arī savu ieguldījumu Vīlandes un Valmieras draudzības stiprināšanā, kā arī Latvijas popularizēšanā Igaunijā. Viņš palīdzējis tulkot tūrisma informācijas materiālus no latviešu uz igauņu valodu. Viņš labprāt arī piedāvā savu palīdzību, uzņemot Valmieras pārstāvjus Vīlandē.
Aivars cenšas apmeklēt Valmieru ik mēnesi. Viņš stāsta, ka Latvijā viņu, kā jau citus igauņus, piesaista atšķirīgais un interesantais pārtikas preču piedāvājums, zemākas cenas pārtikas, saimniecības un būvmateriālu veikalos. Taču Valmiera viņam ir īpaša, jo te viņš ir iepazinis cilvēkus, kas ir kļuvuši par labiem draugiem un paziņām. Starp interesantākajām vietām Aivars min Sajūtu parku. Viņš arī vairākkārt apmeklējis Valmieras peldbaseinu. Maltītes viņš labprāt ietur kafejnīcā “Jauna saule”, bet top iepirkšanās vietas ir – “Valleta”, “Promo”, “Depo” un “Drogas”. Aivars smej, ka nekad tukšām rokām no Valmieras viņš nav aizbraucis.
Aivars atklāj savus novērojumus par Valmieru. Viņaprāt, šeit politiķi vairāk domā par pašvaldības attīstību un vairāk ieklausās iedzīvotāju viedoklī. “Kas tiek solīts, tas tiek izpildīts. To apliecina fakts, ka pilsētas vadība nemainās pēc katrām vēlēšanām, jo vairākumu vēlētāju apmierina pašvaldības attīstība.” Arī Aivars ir aizpildījis vairākas iedzīvotāju aptaujas anketas, jo uzskata sevi par piederīgu Valmierai. Savukārt Vīlandē ik pēc četriem gadiem ir jauns mērs, jo iedzīvotāji nav apmierināti ar pašvaldības darbu un vēlas pārmaiņas.
Aivars aicina latviešus nenoniecināt savu valsti un nedomāt, ka Igaunijā viss ir labāk. “Medijos izceļ tikai labās lietas, bet pastāv arī medaļas otrā puse. Arī Igaunijā ne viss ir spīdoši. Arī pie mums ir trūcīgi cilvēki. Pašlaik privātuzņēmumos vidējā alga ir diezgan līdzīga abās valstīs, savukārt valsts sektorā algas Igaunijā patiešām ir augstākas.”
Jau vairākus gadus Aivars ir piedalījies Valmieras pilsētas svētku gājienā, pēdējos divus gadus – arī transportlīdzekļu parādē. Viņš ir arī aktīvs sportotājs. Agrāk nodarbojies ar skriešanu, bet tagad startē soļošanas disciplīnā. Aivars regulāri piedalās ne tikai Valmieras maratonā, bet arī pārējos “Skrien Latvija” sacensību seriāla posmos citās Latvijas pilsētās, kā arī sacensībās “Stirnubuks”. Aivars ir labi iepazinis arī Lietuvu. Viņš arī labprāt dodas uz Somiju. Aivars uzskata – kāpēc jābrauc uz Ēģipti vai Turciju, ja tepat Baltijā ir tik daudz skaistu vietu. Tādēļ viņš cer, ka vairāk neatkārtosies pērnajā ziemā piedzīvotā situācija, kad bija liegts ceļot uz Latviju. Bijis diezgan grūti sagaidīt to brīdi, kad pēc vairāk nekā pusgada beidzot atkal radusies iespēja atbraukt uz Valmieru. Tikmēr Aivars devies uz dvīņu pilsētu Valgu un Valku, izmantojot iespēju kaut uz brīdi paviesoties Latvijā.
Noslēgumā Aivaram uzdodam provokatīvu jautājumu, vai viņš nevēlas pārcelties uz dzīvi Valmierā. Viņš saka, ka pagaidām neesot tādas ieceres, taču nekad nevarot zināt, kas dzīvē var notikt. Ja kādreiz būšot interesants piedāvājums, viņš sola nopietni apsvērt domu kļūt par valmierieti.
Aivars uzskata, ka Latvija viņa sirdī jau ir kopš bērna dienām. Viņš ir dzimis un bērnību pavadījis Latvijas pierobežā – Abja-Paluojā. Viņa ģimene biežāk devusies iepirkties uz Rūjienu, nekā uz Vīlandi. Jau tajā laikā Aivaru ļoti interesējusi Latvija, viņš vēlējies iemācīties latviešu valodu un sapņojis par to, kā kādreiz dzīvos Latvijā.
