Lasīšanas laiks: 4 min
2014.gadā sākās jaunais Eiropas Savienības budžeta plānošanas periods, kas ilgs līdz 2020.gadam, taču tikai pašlaik tiek pieņemti pirmie Ministru Kabineta noteikumi par struktūrfondu apguvi Latvijā. “Diemžēl divi gadi ir pagājuši tikai runājot,” norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Nākamgad struktūrfondu līdzekļi būs pieejami pašvaldībām, un Valmiera iecerējusi pretendēt uz finansējumu divās uzņēmējdarbības atbalsta programmās. Viena no programmām paredzēta uzņēmējdarbības atbalstam, taču konkurence uz finansējumu būšot liela, jo visām deviņām republikas pilsētām atvēlēti 10 miljoni eiro. Savukārt otra programma paredzēta degradēto teritoriju revitalizācijai un jaunu uzņēmējdarbības zonu izveidei.
J.Baiks skaidroja, ka finansējuma saņemšanai šajā budžeta plānošanas periodā izvirzīti stingrāki kritēriji, nekā tas bijis iepriekšējā periodā. Katram īstenotajam projektam tiks izvirzīti noteikti rezultatīvie rādītāji, kas ir jāsasniedz, piemēram, investīciju apjoms un izveidoto darbavietu skaits. Turklāt ir noteiktas konkrētas ražošanas jomas, kas var saņemt atbalstu caur pašvaldību īstenotajiem projektiem.
Valmieras pilsētas pašvaldība noteikusi trīs atbalstāmās industriālās teritorijas. Pirmā no tām paredz esošo ražošanas uzņēmumu atbalstu, īstenojot projektu Cempu ielā. Lai noskaidrotu šajā teritorijā esošo uzņēmumu attīstības ieceres un informētu par pašvaldības plāniem, otrdien, 27.oktobrī, Cempu, Mūrmuižas, Abula, Raunas, Krautuves un Gaides ielas uzņēmējus aicināja tikšanos. Pašvaldības vadītājs informēja uzņēmējus, ka ir paredzēts rekonstruēt Cempu ielu un iebrauktuvi industriālajā teritorijā, kas ir kļuvusi par noslogotu transporta koridoru. To izmanto ne tikai uzņēmums “Valmieras stikla šķiedra”, bet arī “Valmiera-Andren”, “Culimeta Baltics” un citi. Kā liecina novērojumi, iebrauktuvi industriālajā teritorijā dienā izmanto vidēji 67 smagā transporta vienības.
Pašvaldības ieceres īstenošanai nāksies apvienot līdzekļus no abām atbalsta programmām, jo viena attiecas tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet otrā var būt iesaistīti tādi lieli uzņēmumi, kā “Valmieras stikla šķiedra”.
Lai varētu īstenot projektu un saņemt struktūrfondu līdzekļus, ir nepieciešams uzņēmēju atbalsts. Tādēļ pašvaldība vēlas pārliecināties, vai uzņēmēji ir gatavi nodrošināt noteiktu investīciju apjomu un darba vietu izveidi pēc šī projekta īstenošanas, lai sasniegtu noteiktos rezultatīvos rādītājus. Tāpat tikai noskaidrots, vai ir nepieciešamas izmaiņas Cempu ielas rekonstrukcijas projektā, kas izstrādāts 2014.gadā, ņemot vērā uzņēmumu attīstības plānus. Sanāksmes dalībnieki arī apsprieda nepieciešamās izmaiņas ielas rekonstrukcijas procesā, lai remontdarbi pēc iespējas mazāk traucētu uzņēmumu darbībai. Saskaņā ar projekta konkursa nolikumu, rekonstrukcijas darbu laikā netiks pārtraukta transporta kustība.
Cempu ielas rekonstrukcijas projekts paredz ne tikai jauna ceļa saguma izbūvi, bet arī komunikāciju un apgaismojuma atjaunošanu. Rekonstrukcijas ietvaros tik sakārtota arī pašvaldībai piederošā teritorija pie “Valmieras stikla šķiedras” stāvlaukuma.
Sanāksmē tika pārrunātas Mūrmuižas ielas attīstības perspektīvas. Uzņēmēji pauda vēlmi pieslēgt savus objektus SIA “Valmieras ūdens” tīkliem. Pašlaik tos apsaimnieko uzņēmums “Lauktehnikas enerģētiķis”. J.Baiks norādīja, ka tīklu pārņemšana nebūs vienkāršs process, jo zeme pieder dažādiem īpašniekiem. Sanāksmē izskanējis ierosinājums savienot Mūrmuižas ielu ar Abula ielu, kas ļautu izbūvēt savienojumu ar pilsētas komunikācijām.
Kā otro atbalstāmo zonu uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldība definējusi bijušā gaļas kombināta teritoriju, kas ietver Rūpniecības, Dzelzceļa un Kauguru ielu, kā arī jaunveidojamo Eksporta ielu. 12 ha no tās sastāv no bijušā gaļas kombināta teritorijas, bet nepilni 5 ha pieder pašvaldībai. Daļa no tās ir 2,1 ha lielā bijušās mazuta saimniecības teritorija Dzelzceļa ielā 9, blakus AS “Valmieras Enerģija” katlumājai. Šeit pašlaik tiek veikts pētījums par vides piesārņojumu, lai varētu veikt sanāciju, piesaistot finansējumu Centrālbaltijas programmā. Pētījumu veic zviedru zinātnieki, kas piedāvās inovatīvus risinājumus teritorijas attīrīšanai.
J.Baiks informēja, ka bijušā gaļas kombināta teritoriju īpašnieks iecerējis sadalīt četros atsevišķos zemes gabalos, lai to būtu vieglāk pārdot vai izīrēt. Par šīs teritorijas nomu interesi jau izrādījis kāds Igaunijas uzņēmums. Tāpat interese uzņēmējiem ir par pašvaldībai piederošu zemes gabalu Rūpniecības ielā, kas ir jau nodots izsolei.
Savukārt trešā atbalstāmā teritorija būs topošais Valmieras industriālais parks. Lai gan jautājums par 117,4 hektāru Beverīnas novada administratīvajā teritorijā esošās zemes pievienošanu pilsētai ir atrisināts, pašlaik sadarbībā ar Zemkopības ministriju norit darbs pie tā, lai juridiski nodalītu pilsētā iekļauto zemi no pārējās meža teritorijas. Vēl nepieciešami grozījumi pilsētas teritorijas plānojumā, lai meža zemi varētu izmantot citiem mērķiem. Šajā jautājumā gala vārdu teiks Saeima.
