Turpinot ielūkoties Valmieras muzeja krājumā, baltais mēbeļu pārsegs atklāj telpas vidū novietotu koka krēslu. Tā atzveltni rotā smalks, skaists un precīzs darbs – gluži kā koka mežģīnes. Krēslu pirms apmēram 50–60 gadiem darinājuši sieva un vīrs. Tiem laikiem ne tik ierasti, ka smalkie kokgriezumi ir tieši sievietes roku darbs. Marta Tērauda bija tautas daiļamata meistare kokgriešanā un izšūšanā, valmieriete.
“Kad satikāmies ar kundzi 2005.gadā, viņa bija zaudējusi acu gaismu. Arī par savu dzīvi daudz stāstīt negribēja. Taču divi tautas daiļamata meistara tituli ir diezgan unikāls raksturojums un pierāda izcilo meistarību. Marta Tērauda prata franču, vācu un krievu valodu, ar darbiem piedalījās dažādās izstādēs. Arī viņas izšuvumi ir izcili. Viņai padevās gan smalki aizkari tīkla darba tehnikā, gan perfekti izšūtas auduma sedziņas ar ļoti blīvu, līdz sīkumam izstrādātu rakstu. Kokgriešanai un izšūšanai princips ir līdzīgs – smalks darbs, raksti, skaitīšana, precizitāte. To var veikt ļoti pedantisks, ar milzu pacietību apveltīts cilvēks. Te mēs varam apskatīt, cik smalki kundzei bija kokgriešanai paredzētie instrumenti,” stāsta Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere.
Valmieras muzeja krājumā ir pāra gatavotais mēbeļu komplekts: galdiņš, krēsls ar roku balstiem un divi krēsli bez tiem. Tāpat ir arī galda lampa, aizkari, divas izšūtas sedziņas, dekoratīvie koka šķīvji un kausi.
“Krēsls ir no masīva koka, sēdeklis polsterēts un apvilkts ar ģeometriskiem rakstiem izšūtu blīvu audumu, uz sēdekļa virsmas izšūta ornamentu josla ar brūniem, dzelteniem un sarkanbrūniem diegiem – saulītes un krusti, arī Martas Tēraudas darbs. Krēsla atzveltne un kājas rotātas ar grieztu ģeometrisku ornamentu.” Domājams, ka šis krēsls un mēbeļu komplekts darināts pašu vajadzībām. Viesojoties pie kundzes viņas mājā Liepu ielā, uzmanību pievērsis iebūvēts grāmatplaukts, kura apmales rotātas ar smalkiem kokgriezumiem un kas stilistiski saderējis ar muzejam dāvināto mēbeļu komplektu. Arī mājas – tipveida sēnītes – iekštelpas bija neparastas, padomājot ne tikai par īpašām mēbelēm, bet arī izplānojot savdabīgu iekārtojumu. “Iedvesmas avots kokgriezumiem un izšuvumiem, manuprāt, bija 20.gadsimta pirmās puses latviešu mākslinieku – Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka u.c. – darbi, kuru attēli bija apskatāmi tā laika populāros žurnālos. Domāju, ka pārim bija daudz pasūtījumu. Tolaik bija modē dāvināt koka kausus un šķīvjus. Darbi ir ļoti mākslinieciski. Kāda koka kausa dizainu, iespējams, iedvesmoja kristāla trauki – musturs līdzīgs, tikai kokā griezts.”
Vienlīdz apbrīnas vērti ir Martas Tēraudas izšuvumi. “Jau viena tautas daiļamata meistara titula iegūšana prasa lielu ieguldījumu, prasmju nemitīgu uzlabošanu, dalību dažādās izstādēs. Bet Martai Tēraudai šādi tituli bija divi – izšūšanā un kokgriešanā. Tas ir ievērības cienīgs fakts.”
Šobrīd Valmieras muzeja krājumā ir 67203 vienību. Kad priekšmets nonāk muzejā (gan dāvinājums, gan pirkts, gan atradumi, kad muzeja darbinieki tiek pieaicināti apskatīties, piemēram, vecas mājas bēniņos esošās mantas, arī atrastais Valmierā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos paliek Valmieras muzejā vai nonāk Latvijas Universitātes Vēstures institūtā), top pirmais apraksts. Tajā norādītas priekšmeta īpašības – kas tas ir, kādam nolūkam lietots, cik liels, kāds materiāls, krāsa u.tml. Pierakstīts arī cilvēka, kurš to atnesis, stāsts. Vēlāk daļai priekšmetu to īpašo stāstu turpina atklāt muzeja pētnieki.
