Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 26.martā, biedrība “Kristīgais žēlsirdības centrs” atzīmēja pastāvēšanas 15.gadadienu. Stacijas ielā 26 bērni un jaunieši no maznodrošinātām ģimenēm katru dienu pulcējas ne tikai pie pusdienu galda, bet pavada kopā laiku interesantās un izzinošās aktivitātēs.
Portāls “Valmieras Ziņas” sarunājās ar centra valdes priekšsēdētāju Gaidu Pevko.
15 gadi ir pusaudžu vecums. Vai jūtaties tikpat aktīvi kā jaunieši šajā vecumā?
Ar pusaudžiem satiekamies katru dienu. Protams, redzam arī dažādas problēmas, bet jaunieši ir kā svaigs gaisa malks vai puķu pušķis pavasarī. Ar viņiem nekad nav garlaicīgi, tas liek arī mums pašiem justies jauniem.
Cik jauniešu šobrīd apmeklē centru?
Pašlaik siltas pusdienas pie mums ēd 80 bērni un jaunieši no Valmieras maznodrošinātajām ģimenēm. Tas ir straujš samazinājums, jo ir bijis nepieciešams nodrošināt maltīti pat 120 un 150 bērniem. Priecē, ka notiek pozitīvas pārmaiņas – vecāki atrod darbu, protams, daži arī aizbrauc uz ārzemēm. Tomēr dzīve iet uz augšu. Jau 11 gadu pie mums darbojas arī Dienas centrs, ko apmeklē bērni no tuvākās apkārtnes. Šeit viņi pavada brīvo laiku, veicam neformālu izglītošanu, rīkojam arī ekskursijas. Jūtamies kā ģimene. Pie mums darbojas arī vairāki brīvprātīgie.
Vai centram ir arī draugi, kas palīdz sniegt atbalstu Valmieras maznodrošināto ģimeņu bērniem?
Mums ir laba sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kas palīdz atrast brīvprātīgos, kuri pie mums gūst iemaņas skolotāja palīga, virtuves darbinieku palīga un biroja administratora palīga darbos. Liels paldies Valmieras pilsētas pašvaldībai, kas ar mums kopā ir jau no biedrības dibināšanas laikiem, un lielu atbalstu deva arī krīzes laikā, nemainot dotāciju apmēru. Centrā darbojas arī mūsu tīrības telpa “Mazgāmuti”, kur iedzīvotāji var ieiet dušā, izmazgāt un izžāvēt drēbes. Šo vietu vairāk apmeklē Valmierā dzīvojošie vientuļie seniori.
Par ko ir lielākais gandarījums?
Prieks, ka varam cilvēkiem palīdzēt. Ir bijušas situācijas, kad cilvēks pie mums vēršas, pārdzīvojot kādu krīzi un visu redzot tumšās krāsās. Pēc kāda laika esam jautājuši, vai mūsu palīdzība noderēja, un cilvēks atbild apstiprinoši. Ir pat nākuši ar puķēm un konfektēm. Patīkama ir apziņa, ka esam spējuši palīdzēt. Šāda centra darbība joprojām ir vajadzīga.
Vai par sevi varat teikt, ka šis ir Jūsu sirdsdarbs?
Tas ir vairāk dzīvesveids. Mani bērni jau lieli, bet šeit vienmēr dzirdamas bērnu un jauniešu balsis, smiekli. Visi kopā darbojamies. Darbs man ļoti patīk. Tā ir bauda arī man, ja redzu, ka paveiktais ir kādam sagādājis prieku.
Jūs katru dienu darāt labus darbus. Vai pasauli var glābt labais?
Protams, cerībai vienmēr jābūt! Katrs, kurš paver mūsu centra durvis, saņem tieši to, ko viņam konkrētajā brīdī visvairāk vajag – ēdienu, iespēja izmazgāt apģērbu, nomazgāties vai saņemt informāciju. Labais noteikti uzvarēs!
15 gadi ir ilgs laiks. Vai jaunieši, kas kādreiz apmeklējuši Bērnu labdarības virtuvi vai Dienas centru, apciemo jūs arī, esot jau pieaugušā vecumā?
Jā, mums ir šādi ciemiņi. Prieks, ka viņi aprunājas ar mazajiem, dod padomus, dalās pieredzē, kas ir bijis labi, kādi riski pastāv. Tāpat arī pateicas, ka varējuši šeit pavadīt laiku, ka esam varējuši palīdzēt ar apģērbu, ēdienu, padomu. Tas mums ir vienlaikus pārsteigums, viela pārdomām un stimuls darboties tālāk.
Ko Jūs vēlētu centram?
Lai bērni, kas pie mums vēršas, atrod šeit to, kas pietrūkst ģimenē, lai varam palīdzēt, lai paplašinātos jauniešu redzesloks!
