Lasīšanas laiks: 6 min
Nu jau vairs tikai retais latvietis nav dzirdējis un neko nezina par smaidīgo japāni Masaki Nakagavu, kurš ir absolūti iemīlējies Latvijā, apguvis, bet joprojām mācās latviešu valodu, dzied latviešu dziesmas, mīl latviešu kultūru un ēdienu. Ceturtdien, 14.martā, kad skolēni bauda pavasara brīvlaiku, Valmieras integrētajā bibliotēkā (VIB) bija sapulcējušies jaunieši, lai iepazītu šo tālo ciemiņu, kas nu jau kļuvis par savējo. Sarunu vadīja VIB Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Monta Badūne, un jautājumi bira kā no pārpilnības raga. Daudzus jautājumus bija sagatavojusi Monta, bet arī jauniešiem bija patiesa interese par Japānu un Masaki dzīvi Latvijā.
Iepazīstinot ar sevi, Masaki pateicās par ielūgumu un bija ļoti priecīgs par šo tikšanos. Valmierā viņš ir bijis vairākkārt, bet pirmo reizi viesojās Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Masaki ir no Kobes, kas ir Rīgas sadraudzības pilsēta, bet četrus gadus dzīvojis Higašikavā, kas ir Rūjienas sadraudzības pilsēta. Masaki katram jautājumam ir atbilde latviešu valodā, tikai daži vārdi jāpaskaidro plašāk vai jāpārtulko angļu valodā.
Šķiet, populārākais jautājums ārzemniekiem ir – ko tu te dari? Kāpēc no visas pasaules izvēlējies tieši Latviju?
Pirms kādiem 10 gadiem es ciemojos Jelgavā. Biju Japānas universitātes students, un mans profesors piedāvāja, vai nevēlos doties uz Latviju. Es nezināju, kas tā Latvija tāda ir, bet ļoti gribēju to uzzināt. Tajās divās trīs dienās, ko es kā tūrists pavadīju Latvijā, es uzreiz šeit sajutos kā mājās. Garšīgi ēdieni un dzērieni, jauki cilvēki… Kā apmaiņas students 2014.gadā septiņus mēnešus es biju Rīgā. Man ļoti patīk Latvija, jūsu valoda ir skaista – tāpēc es esmu šeit.
Kā students sāku mācīties latviešu valodu, bet sapratu, ka latviešu valoda un izruna ir ļoti grūta: „ģimene”, vārdi ar garumzīmēm… (Īpašs stāsts ir par gulošo policistu.) Tad es latviešiem mācīju japāņu valodu, bet pats no viņiem mācījos latviešu valodu. Japāņu un latviešu valodas ir ļoti atšķirīgas. Japāņu valodā nav dzimtes, latviešu valodas gramatika ir grūta, nevarēju saprast sieviešu un vīriešu dzimtes vārdus un galotnes (puika, sirds, uguns utt.), bet valoda patiešām ir ļoti skaista.
Diskusijas laikā ļoti plaši tika iztirzāta ēdienu tēma. Atklājās daudzas pārsteidzošas lietas, kas ir iecienītas Masaki Latvijas ēdienkartē: maizes zupa, putra ar mellenēm, aukstā zupa (labāk ar bietēm), Ādažu čipsi, biezpiena sieriņš „Kārums” (īpaši ar kokosu), cūkas šņukurs (pie šī vārda gan Masaki saminstinās). Vēl ne reizi nav pamēģināta nekāda piena zupa un ķīselis. Šo vārdu skaidrojumus un receptes Masaki iesaka tikšanās dalībnieki, un Masaki apsolās izmēģināt arī šos ēdienus. Piemēram, rīsu piena zupa Masaki šķiet ļoti interesanta kombinācija. Savukārt klātesošos izbrīna fakts, ka Japānā no Latvijas ēdieniem Masaki pietrūkst karsto suši, jo tur, izrādās, gatavo tikai aukstos suši. Latviešiem savdabīgs Japānas ēdiens šķiet jēlas olas ar rīsiem un sojas mērci.
Vairākus jautājumus Monta lūdz atbildēt, diskusijas dalībniekiem izmantojot menti.com.
Vienā vārdā apraksti Latviju!
Dalībnieku atbildes: Dzimtene, daba, mājas, gadalaiki, meži, tradīcijas, valoda, kultūra…
Kā zināms, Japāna ir ļoti izstiepta zeme, un Masaki pastāsta, ka gadalaiki ir arī Japānā. Viņam vislabāk patīk vasara. Pagājušajā gadā Latvijā pirmo reizi biju vasarā. Bija Jāņi, vasaras saulgrieži, un biju ļoti pārsteigts, cik naktī ir gaišs. Pulkstenis ir 2.00 naktī vai 5.00 no rīta, un debesis ir gaišas – kā tas var būt? Ļoti interesanta pieredze!
Dzīvojot Latvijā, kas tev liekas visatšķirīgākais no Japānas?
Latvijā visi cilvēki ir ļoti gari! Mans augums ir 174 centimetri, un Japānā es skaitos diezgan garš cilvēks, virs vidējā, bet Latvijā esmu mazs.
Mēs zinām, ka tu spēlē ģitāru. Vai vēl kādu mūzikas instrumentu?
Mana mamma bija pianiste. Es arī spēlēju klavieres septiņus gadus, bet nomainīju pret ģitāru. Visu esmu apguvis pašmācības ceļā, jo es negribu mācīties mūziku, gribu to izbaudīt.
Kas ir tava ģimene Japānā, vai tev ir brāļi un māsas? Ko viņi saka par tavu aizraušanos ar Latviju?
Man ir mamma, tētis un vecāka māsa. Pirms četriem gadiem ļoti gribēju, lai mana ģimene atbrauc uz Latviju, un viņi te bija vienu nedēļu. Tas bija Ziemassvētku laiks, un arī viņiem šeit ļoti patika. Domāju, ka šogad arī viņi atbrauks. Pirms viņi nebija ciemojušies Latvijā, viņi nesaprata, kāpēc esmu tādā sajūsmā par Latviju, bet tagad saprot.
Vai tu kontaktējies ar citiem japāņiem Latvijā?
Jā, Latvijā esam tāda maza kopiena, kontaktējos ar citiem Jelgavā, Liepājā, Ventspilī…
Ar ko Tev aizsākās latviešu mūzika? Un kura ir tava mīļākā latviešu dziesma?
2017.gadā klausījos „Prāta vētras” izpildīto „Mana dziesma”. Tad es vēl nezināju latviešu valodu, bet dziesma likās ļoti skaista. Dalījos ar šo un citiem video. Man patīk arī tautasdziesmas, īpaši „Pie Dieviņa gari galdi”. Patīk mūziķis Ivo Fomins un viņa dziesmas. Latvija ir ļoti muzikāla valsts. Dažreiz dziedu arī angliski, bet reti.
Kāda ir tava mīļākā krāsa?
Zelta un melnā krāsa.
Kas tu esi pēc horoskopa?
Vērsis. Bet Japānā horoskopi nav populāri, tur cilvēki tiek raksturoti pēc asins grupām. Man ir AB grupa. Tas ir wooou, jo šī ir reta asinsgrupa, tā ir tikai apmēram 10% cilvēku. (Latvijā daudzi nemaz nezina savu asins grupu.)
Kāds ir šo asinsgrupu raksturojums? Vai tu tiem tici?
A grupas cilvēkiem patīk kārtot, B grupa novērtē savu laiku, AB – ir dīvaini un gudri cilvēki…
Ja nav noslēpums, cik tev ir gadu?
1.maijā būs 34.
Ō, tava dzimšanas diena Latvijā vienmēr ir brīvdiena!
Kāds ir tavs mīļākais dzīvnieks?
Man patīk ziloņi. Mežaparkā, kur es dzīvoju, netālu ir zooloģiskais dārzs, bet viens zilonis, kas ir no Rīgas, tagad dzīvo Kobes pilsētā Japānā. Zilonim ir 33 gadi, tāpat kā man…
Vai tev patīk mežā sēņot un ogot?
Jā, man patīk, bet Japānā to nedrīkst darīt, jo tās ir privātas vietas un vajag maksāt. Bet šeit pagājušajā gadā pirmo reizi sēņoju un lasīju zemenes. Bet es nezinu, kuras sēnes es varu ēst un ko nedrīkst ēst. Biju pārsteigts, ka latvieši to zina. Man tas ļoti patīk.
Vai tev ir kāda ļoti mīļa un īpaša vieta Latvijā, kas tev patīk?
Man ļoti patīk Smiltene. Tur ir dzejniece Elīna Kubuliņa, viņa man dažreiz uzdāvina vārdus, un mēs uztaisām kopīgu dziesmu. Smiltenē es biju arī Jāņos – vasaras saulgriežos, “Apvedceļš” arī ir no Smiltenes.
Par ko tu sapņoji kļūt 5-7 gadu vecumā un par ko tu sapņo tagad?
Bērnībā man bija sapnis kļūt par mūziķi. Vidusskolā arī uzstājos uz skatuves kopā ar mūziķiem, bet es negribu dziedāt japāņu valodā – nevaru izskaidrot, kāpēc. Tagad mans sapnis ir dzīvot Latvijā!
Tā kā tikšanās ar Masaki notiek bibliotēkā, neiztrūkstoši ir arī jautājumi un diskusija par grāmatu lasīšanu agrāk, tagad un minējumi par to, kā būs pēc 50 gadiem. Visi klātesošie domā, ka papīra grāmatas nekur nepazudīs arī pēc pieciem gadu desmitiem, bet noteikti arvien vairāk mūsu dzīvē ienāks tehnoloģijas. Masaki latviešu valodas apguvei ir izmantojis bērnu grāmatas, kur valoda nav tik sarežģīta. Japānā lasījis mangas (japāņu komiksus), īpaši paticis lasīt par milžiem un vampīriem. Viņš novērtē arī bibliotēku lomu cilvēku dzīvē, jo tā ir vieta, kur var gan atpūsties, gan koncentrēties un mācīties.
Masaki ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, jauniešu vidū viņš ir populārs ar saviem TikTok video, Youtubē var klausīties viņa dziesmas latviešu valodā. Diemžēl šoreiz Masaki nav līdzi ģitāra, bet Latvijā viņš būs līdz maijam, un vairākās pilsētās notiks arī viņa koncerti.
