Lasīšanas laiks: < 1 min
Trešdienas, 20. janvāra, pēcpusdienā Valmieras Integrētajā bibliotēkā ar lekciju “Ētiskais un estētiskais jeb saruna par labo un skaisto” uzstājās Latvijas Kultūras koledžas fotogrāfijas specializācijas vadītājs un pasniedzējs Arno Marnics. Neformālā gaisotnē tika diskutēts par to, vai labai mākslai mūsdienās jābūt skaistai, kā arī – kāds tad īsti ir mākslas uzdevums.
Pasniedzējs auditorijai sniedza ieskatu mākslas virzībā cauri dažādiem vēstures posmiem. Lektors norāda, ka Rietumu civilizācijas attīstība idejiski balstās kristietības vērtībās, kas laika griezumā ved no pasaules radīšanas līdz Pastarajai tiesai. Uz šīs laika līnijas Arno Marnics vizualizē arī mākslas vēstures posmus no senajiem laikiem līdz modernismam. Katrā no tiem jēdzieni “skaists” un “labs” izprotami citādi.
“Viduslaikos pastāvēja uzskats – viss, kas ir labs, ir skaists, šos jēdzienus vienādojot. Šodien labā un skaistā jēdzieni ir nošķirti. Būtiski ir tas, vai darbs atbilsts mākslas uzdevumam kā tādam, nevis tam, vai tas attēlo ko labu vai sliktu,” stāsta lektors.
Mākslas uzdevums, kā norāda A. Marnics, ir paplašināt zināmās pasaules robežas. Šo lektors min kā iemeslu tam, ka humanitāro zinātņu pārstāvji ir lielākie revolūciju aizsācēji.
“Visbiežāk humanitārie iekaro nezināmo pasauli, un pēc tam nāk eksaktie (eksakto zinātņu pārstāvji), kuri to pierāda,” stāsta pasniedzējs.
