Lasīšanas laiks: 2 min
Valmieras integrētajā bibliotēkā no 2016. gada 5. līdz 30. martam ir apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25”, informē Agita Lapsa, Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre.
24.martā plkst. 13.00 Valmieras integrētajā bibliotēkā notiks tikšanās ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un atbalstītājiem. Tikšanās dalībnieki dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, gan arī runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents. Ieeja brīva.
Pilsoņu Kongresu 1989.–1990. gadā Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos izveidoja Trešās atmodas sabiedriskās un politiskās organizācijas, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas Republiku. Pēc pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Valmieras apriņķī (rajonā) ievēlēja skolotāju Emīlu Harmsonu, aktieri Juri Heldu, skolotāju Artūru Narbutu, izglītības darbinieku, vēlāko politiķi Andri Piebalgu, akmeņkali Gundabu Putniņu, mākslinieku Jāni Tančeru, juristu Ēriku Vēberu, Valmieras teātra darbinieku Juri Vinteru un citus.
1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas.
Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstu “Pilsonis“ (vēlāk “Pavalstnieks“) vairāku tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij.
