Lasīšanas laiks: 2 min
Saeima piektdien, 29.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja valstspilsētas statusa piešķiršanu desmit pilsētām.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, pie kura Saeima vēl turpina darbu, Latvijas teritorija iedalāma valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldībās. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus Saeima noteiks likuma pielikumā.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka Latvijas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statusu lemts piešķirt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021.gada 1.decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi. Līdzfinansējumu plānots piešķirt arī kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novadā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Rēzeknes novadā, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai un Ventspils novada pašvaldībai un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā.
Minēto projektu izstrāde līdz 2021.gada 30.jūnijam vadīs tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.
Parlamentam vēl būs jāatbalsta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts kopumā.
Kā ziņots, sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu – republikas pilsētas statusu – bija paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Rīgai.
