Kopš jūlija sākumā Valmierā, Cēsu ielā, posmā no krustojuma ar mazbānīša dzelzceļa uzbērumu līdz krustojumam ar Brūkleņu ielu izveidota pirmā velojosla uz brauktuves.
Valmieras pilsētas pašvaldības pilsētplānošanas nodaļas vadītāja, pilsētas galvenā arhitekte Zanda Lapsa portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja:
“Sekojot līdzi pasaules tendencēm un iedzīvotāju pieprasījumam, pašvaldība turpina veidot infrastruktūru, lai mudinātu cilvēkus arvien vairāk ikdienā izmantot velosipēdu kā satiksmes līdzekli. Veids, kā mēs Valmierā to darām, ne vienmēr sakrīt ar to, kā tas notiek citviet Eiropā, kur ir daudz lielāks iedzīvotāju blīvums un automobiļu skaits. Pie mums ir atšķirīgi apstākļi, līdz ar to uz globālajām tendencēm mēs varam skatīties kā uz iedvesmas avotu, bet mums ir nepieciešami savi risinājumi, lai iedzīvotājus mudinātu dzīvot veselīgāk uz “zaļāk”.
Pašvaldība ir izstrādājusi tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija”, kurā ir ieteikts pilsētā veidot veloceliņu tīklu, kas savienotu visus pilsētas rajonus un ļautu ērti un droši pārvietoties. Vadoties pēc šī ieteikuma, mēs ik gadu turpinām veidot jaunus veloceliņu posmus, paplašinot vienoto velotīklu. Šajā pandēmijas laikā velosatiksme ir kļuvusi vēl aktuālāka, lai iedzīvotāji pēc iespējas mazāk izmantotu sabiedrisko transportu un mazinātu inficēšanās risku.
Domājot par ātri ieviešamiem risinājumiem, konstatējām, ka konkrētais Cēsu ielas posms ir laba vieta pilotprojektam, kur iespējams izveidot velojoslu un brauktuves. Tādējādi tiek panākti divi mērķi – velobraucēji iegūst jaunu un drošu pārvietošanās maršrutu, kā arī tiek panākta mierīgāka un drošāka autosatiksme, jo automašīnām tiek atvēlēta viena josla, liedzot apsteigšanas iespējas.
Jāpiebilst, ka jaunā velojosla savieno dzelzceļa uzbērumu ar nesen Kauguru ielas rekonstrukcijas laikā izbūvēto veloceliņu, veidojot vēl vienu posmu pilsētas veloceliņu tīklā.
Velojosla Cēsu ielā ir pagaidu risinājums, kas ir nodots iedzīvotāju vērtējumam. Ja to atzīs par noderīgu, velojosla tiks saglabāta kā pastāvīgs posms pilsētas veloceliņu tīklā. Jau esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu no velobraucējiem, kuri dodas uz mazdārziņiem. Pagaidām velojosla darbojas tikai vienā virzienā, taču esam saņēmuši ierosinājumus atļaut divvirzienu satiksmi. Pašvaldība kopā ar ekspertiem izvērtēs šādu iespēju.”
Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norādīja, ka pagaidām Valmierā šī būs vienīgā velojosla uz brauktuves. Tuvākajā nākotnē nav plānots tādas veidot citās ielās. Taču turpināsies velo infrastruktūras attīstīšana.
Tā kā Valmierā ir samērā zema velosatiksmes un gājēju intensitāte, nav lietderīgi izbūvēt atsevišķus veloceliņus. Pārbūvējot esošās ielas, kā arī izbūvējot jaunas, plānots arī turpmāk veidot apvienotos gājēju/velo celiņus.
Jau šogad sāksies gājēju/velo celiņa izbūve no Beātes, Limbažu un Rubenes ielu rotācijas apļa pa Rubenes ielu līdz krustojumam ar G.Apiņa ielu. Tāpat plānots izbūvēt veloceliņu Valkas ielā no krustojuma ar Raiņa ielu līdz krustojumam ar Tērbatas ielu. Vēl plānots izbūvēt gājēju/velo celiņu, rekonstruējot Mālu ielu posmā no Beātes, Limbažu un Rubenes ielu rotācijas apļa līdz Matīšu šosejai, kā arī Alvila Freimaņa ielā starp Rīgas ielu un Somu ielu. Arī pārbūvējot Rūpniecības ielu un Dzelzceļa ielu, kā arī izveidojot jauno Eksporta ielu, paredzēti gājēju/velo celiņi.
Inese Kokenberga atzina, ka,
Valmierai arvien ciešāk integrējoties ar piepilsētas ciematiem, būtu nepieciešams attīstīt veloceliņu tīklu ārpus pilsētas. Līdz pilsētas robežai visos virzienos jau ir izveidoti celiņi, taču ārpus Valmieras teritorijas daudzviet tie apraujas.
Celiņu izbūvi gar valsts ceļiem nedz Valmieras pašvaldība, nedz apkārtējo novadu pašvaldības par saviem līdzekļiem nav tiesīgas veikt. Valmieras pašvaldība ir rosinājusi VAS “Latvijas Valsts ceļi” izbūvēt veloceliņu gar pilsētas apvedceļu. Pagaidām šī iecere ir īstenojusies vien nelielā posmā Burtnieku novadā, savienojot Valmiermuižu ar atpūtas kompleksu “Avotos”, kā arī Viestura laukumu ar Rūjienas šosejas rotācijas apli. Tāpat izbūvēts veloceliņš no Valmieras līdz Kocēniem. Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka Beverīnas novada iedzīvotāji rosināja veloceliņa izbūvi no Valmieras līdz Brenguļiem un Mūrmuižai, taču šo ieceri VAS “Latvijas Valsts ceļi” neatbalstīja. Inese Kokenberga uzskata, ka, izveidojot Valmieras novadu, būtu nepieciešams izbūvēt veloceliņu tīklu vismaz līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām – Rubenei, Brenguļiem, Strenčiem u.c. Tādējādi tie, kuri strādā un mācās Valmierā, varētu droši nokļūt pilsētā un atpakaļ. Arī gājēji varētu izmantot šos celiņus, mazinot negadījumu risku.
Šāda josla noderetu arī J.Daliņa ielā.