Lasīšanas laiks: 3 min
Apkopota Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļas statistika par 2016.gadu. Valmierā pagājušajā gadā reģistrēti 274 jaundzimušie valmierieši, savukārt miruši 200 valmieriešu.
Dzimušo reģistrācija
2016.gadā Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļā kopumā reģistrēti 315 jaundzimušie, no tiem 274 ir valmierieši. 2016.gadā reģistrēti par deviņiem jaundzimušajiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Pērn kopumā reģistrēti 163 zēni un 152 meitenes. Arī 2015.gadā zēni dzimuši vairāk nekā meitenes. 2016.gadā reģistrēti trīs dvīņu pāri. Visvairāk jaundzimušo reģistrēti jūlijā (29) un augustā (29), bet vismazāk – martā (21). Turklāt “visbagātīgākā” diena bijusi 11.janvāris, kad piedzimuši septiņi bērni.
Aptuveni puse (50,5%) jaundzimušo reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un bērnam pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva uzvārds. Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone norāda, ka šim rādītājam ir tendence svārstīties robežās no 42% līdz 52%, turklāt 2016.gadā šis rādītājs ir palielinājies par 8,2%, salīdzinot ar 2015.gadu. Savukārt 2,2% jaundzimušo tika reģistrēti bez ziņām par bērna tēvu. Šim rādītājam ir tendence samazināties – pēdējo 12 gadu laikā tas ir sarucis no 8,5% līdz 2,2%. “Var secināt, ka sievietes, kuras lemj par bērniņa laišanu pasaulē, to apsver daudz nopietnāk,” tendenci skaidro R.Viļumsone. Sešos gadījumos veiktas dzimšanas reģistrācijas ar paternitātes noteikšanu, pamatojoties uz tiesas spriedumu. “Šim rādītājam pēdējos gados ir vērojama tendence paaugstināties. Ja ar labu un cilvēcīgu attieksmi neizdodas vienoties, tad tiek lūgta tiesas palīdzība,” norāda R.Viļumsone.
Jāpiemin, ka 2013.gada 1.janvārī spēkā stājās Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas ļauj ziņas par bērna tēvu ierakstīt, balstoties uz trīspusējās paternitātes atzīšanas iesniegumu. Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā šo iespēju 2016.gadā izmantoja trīs ģimenes.
2016.gadā 108 gadījumos (34,3%) bērns mātei piedzimis kā pirmais, 140 gadījumos (44,4%) – kā otrais, 53 – kā trešais (16,8%), 9 – kā ceturtais, 3 – kā piektais un 2 – kā septītais. Jaunākā māmiņa – 16 gadus veca. 108 gadījumos (34,3%) sievietes pirmo bērnu laida pasaulē vecumā no 16 līdz 47 gadiem. 83,2% gadījumu Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajās ģimenēs abi vecāki ir latvieši.
2015.gadā Valmierā tika aizsākta jauna tradīcija – mazajiem valmieriešiem, kuri tiek reģistrēti Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļā, dāvināt cepurītes pilsētas karoga krāsās (zilā un dzeltenā) ar ieadītu pilsētas uzrakstu “Valmiera”. Cepurītes ada rokdarbniece Tija Frīdenberga. Šādas cepurītes arī 2016.gadā tika dāvinātas ikvienam Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētam jaundzimušajam. Tradīcija turpināsies arī 2017.gadā, kas ir kā īpaša atpazīšanas un piederības zīme Valmieras pilsētai.
Mirušo reģistrācija
2016.gadā Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļā, salīdzinot ar 2015.gadu, pieaudzis reģistrēto mirušo skaits – 352 (2015.gadā tika reģistrēti 345 mirušie). Tā kā likumdošana paredz iespēju miršanu reģistrēt jebkurā vietā un Valmierā atrodas Vidzemes slimnīca un Tiesu medicīnas eksperts, 43,1% (152 cilvēki) no Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem mirušajiem nav Valmieras pilsētas iedzīvotājs. Līdz ar to 2016.gadā reģistrēti 200 valmieriešu miršanas gadījumi.
Visbiežāk 2016.gadā nāvi izraisījušas sirds slimības (30,1%), asinsvadu slimības (21,9%), plaušu slimības (14,2%) un vēzis (13%). Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn par aptuveni 6% samazinājies cilvēku skaits, kuri miruši ar vēzi, savukārt par 10% palielinājies mirušo skaits, kuru nāves cēlonis bijusi plaušu slimība. Jāteic, ka nieru slimības (3,1%), kam pēdējos gados ir tendence palielināties, ir nāves cēlonis, kas parādījies salīdzinoši nesen. Tāpat 2016.gadā nedaudz palielinājies to gadījumu skaits, kad cilvēki miruši no vecuma (3,7%), bet no traumām 2016.gadā gājuši bojā 15 cilvēki (4,3%).
Visvairāk mirušo reģistrēti martā (41), vismazāk – jūlijā (20), bet 28.janvārī, 17.martā, 24.martā un 22.jūlijā reģistrēti visvairāk mirušie – katrā dienā četri cilvēki. Visvairāk miruši vīrieši vecumā no 71 līdz 75 gadiem, kā arī vīrieši vecumā no 81 līdz 85 gadiem. Savukārt sievietes no 71 līdz 90 gadiem. Joprojām saglabājas negatīva tendence – mirst jauni cilvēki, jo īpaši vīrieši. No 20 līdz 37 gadiem miruši 12 vīrieši un 1 sieviete.
