Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 4.decembrī, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās “Valmieras puiku diena” par godu rakstniekam, grāmatas “Valmieras puikas” autoram Pāvilam Rozītim, kuram 1.decembrī apritēja 125 gadi.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja par pilsētas skolu 9.klašu puišu tikšanos “Valmieras puikas pēc 100 gadiem…”, savukārt vakara pasākumā “Mēs veidojam citu laiku” dalībnieki pulcējās pie skulptūras “Valmieras puikas”, lai kopīgi iedegtu svecītes. Pēc tam bibliotēkā notika senioru un studentu kopīgā muzikālā vakarēšana. Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa pastāstīja par romānā “Valmieras puikas” atainoto laiku.
Pāvils Rozītis, romāna “Valmieras puikas” autors, ļauj lasītājam ceļot laikā un ierastās vietas ieraudzīt citādāk.
Pastaigājoties gar Dzirnavu ezeriņu, ejam garām zāļu pudurim, kur Pāvils ar klases biedriem starpbrīžos makšķerēja. Stāvot Valterkalniņa lapenītē, nonākam jaunas mīlestības apliecinājumos. Tolaik puišiem pastaigas ar meitenēm nebija tik ierasta lieta, pārsvarā jaunieši tikās Valterkalniņā, kur zēni patikšanas apliecinājumam lapenītē iegreba sirdi ar bultu vai savu un meitenes vārdu. Pirmskara lapenīte bijusi izraibināta ar mīlnieku iniciāļiem. Šķērsojot tiltu, vai varam iedomāties, ka par nokļūšanu otrā Gaujas krastā ir bijis jāmaksā. Šos un daudz citu stāstu apkopojusi Ingrīda Zīriņa, pētot Pāvila Rozīša autobiogrāfisko darbu “Valmieras puikas”, meklējot romāna prototipus un gūstot informāciju par Valmieru pirms 1905.gada revolūcijas.
Sākotnēji romāns tika publicēts laikrakstā “Atpūta”. Vēlāk izdota grāmata, kas Valmierā izpirkta teju uzreiz. Pilsētnieku vidū sākušās runas par atainotajām personām. Daudz “Valmieras puiku” varoņiem ir zināmi prototipi, piemēram, uz pārmaiņām noskaņotais, drosmīgais Pēteris Laucis ir Pāvila skolas biedrs un draugs, dzejnieks Linards Laicens. Viena no retajām tā laika skolotājām-sievietēm, kura nebaidījās aizstāvēt savu viedokli, Anna Asare bija dzīvē tikpat drosmīgā skolotāja Marta Asare. Savukārt Dzirkalis ir tolaik skolēnu vidū cienīts skolotājs Jānis Greste, kura darba metodes daudzus rosināja pievērsties ģeogrāfijai un ķīmijai un kurš iepazīstinājis audzēkņus ar sava drauga Rūdolfa Blaumaņa daiļradi.
1981.gadā uzstādītā Valmieras puiku skulptūra ir viena no pilsētas atpazīšanas zīmēm. Tās autore Timiāna Munkēviča atveidojusi romāna prototipus: Pāvilu Rozīti, Linardu Laicenu un trešo nezināmo, kas simbolizē katru, kurš sevi uzskata par Valmieras puiku.
Ingrīdas Zīriņas stāstījumā klausījās Vidzemes Augstskolas studenti un citi interesenti. Vēsturniece par Pāvila Rozīša darbu ik decembri uzstājas jau kopš 2009.gada, katru reizi pavēstot vēl kādu interesantu faktu par tā laika Valmieru un grāmatas varoņiem. Pasākumu kuplināja muzikāls skaņdarbs un improvizācijas teātra grupa ViA-Gars.
Arī Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa aicināja vēlreiz pārlasīt romānu, kas ļaus ar citu skatu palūkoties uz Sīmaņa baznīcu, pilsētas ēkām un pastaigu vietām.
Valmieras puikas ir viena no mūspuses atpazīšanas zīmēm, degsmes un ideālu simbols. Romāna autoram Pāvilam Rozītim šī decembra sākumā apritēja 125.gadskārta.
