Lasīšanas laiks: 3 min
Lai sekmētu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un atbalstītu videi draudzīgu energoresursu izmantošanu, 15.septembrī Valmierā notika izmēģinājuma braucieni ar ražošanā jau pieejamo ūdeņraža elektriskā dzinēja darbināmo automašīnu “Toyota Mirai”. Izmēģinājuma braucienu veica arī Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Pašvaldības vadītājs pēc brauciena atzina, ka ūdeņraža auto ir ērts, jaudīgs un dinamisks, kas braukšanas ziņā ir kaut kas vidējs starp iekšdedzes dzinēja un elektroauto. Tas paātrinās straujāk, nekā ar benzīnu vai dīzeli darbināmie spēkrati, taču sabremzēšanās pēc “gāzes” pedāļa atlaišanas ir laidenāka, nekā elektrauto.
Būtībā “Toyota Mirai” ir elektroauto, kura elektromotorus darbina ūdeņradis, nevis uzlādējamas baterijas. Ar pilnu ūdeņraža tvertni tas spēj nobraukt ap 650 km, turklāt tas nerada kaitīgas emisijas, tikai tīru ūdeni. Ūdeņraža tvertni var uzpildīt trīs minūšu laikā, kas ir būtiska priekšrocība, salīdzinot ar elektroauto. To uzlāde var ilgt no stundas līdz diennaktij un pat ilgāk, atkarībā no baterijas ietilpības un uzlādes iekārtas jaudas. Taču elektroauto un ūdeņraža auto ir kāda kopīga iezīme – šīs joprojām ir dārgas tehnoloģija, kas lielākajai daļai iedzīvotāju ir nesasniedzams sapnis. Piemēram, “Toyota Mirai” cena ir no 67500 eiro. Līdzīgi maksā arī luksusa klases elektroauto. Taču tehnoloģijas attīstās un kļūst aizvien pieejamākas cenas ziņā vismaz valsts, pašvaldību un privātiem uzņēmumiem, jo sevišķi ņemot vērā piedāvātās subsīdijas.
Latvijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvis Ģirts Greiškalns uzsvēra, ka viņa vizītes mērķis nav reklamēt konkrēto automašīnu, bet pievērst uzmanību ūdeņraža tehnoloģijai. Lai kopīgi risinātu plašai sabiedrībai svarīgus jautājumus, sadarbības partneri no Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Ūdeņraža Asociācijas izveidotā Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centra veic pētījumus atjaunojamo energoresursu potenciāla apgūšanā kā vienu no risinājumiem klimata neitralitātes sasniegšanai, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt 2050.gadā.
Kā skaidroja Ģ. Greiškalns, ceļā uz klimata neitralitāti jau pašlaik Latvija veic vairākus soļus, kas paredz valsts sektorā kāpināt “zaļo iepirkumu” īpatsvaru, kā arī palielināt CO2 izmešu nodokli. Iekļaujot šīs izmaiņas aprēķinos, tas būtiski ietekmēs izmaksas sabiedriskā transporta jomā. Tādēļ Latvijas Ūdeņraža asociācija mudina valsts un pašvaldības institūcijas, kā arī citus iesaistītos partnerus jau laikus domāt par klimatam draudzīgu un ekonomiski pamatotu risinājumu ieviešanu. Piemēram, kā liecina aprēķini, ūdeņraža tehnoloģiju ieviešana dzelzceļa transportā ir ekonomiski izdevīga pat bez subsīdijām, salīdzinot ar dīzeļdzinējiem vai elektriskām baterijām. Līdzīgi aprēķini un pētījumi ir nepieciešami arī autobusu pārvadājumos. Tādēļ Latvijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvis mudināja Jāni Baiku Valmieras novada pašvaldību izvērtēt iespēju iesaistīties projektā un rast iespēju sabiedriskā transporta pārvadājumos izmantot autobusus ar ūdeņraža elektriskajiem dzinējiem, tos pārbaudot arī praksē.
Ģ. Greiškalns atturējās minēt konkrētus termiņus, kad Valmieras ielās varētu sākt kursēt ar ūdeņradi darbināti autobusi. “Trīs līdz pieci gadi būtu saprātīgs termiņš, ja vien uzņēmējiem būs interese izveidot ūdeņraža ražošanas un uzpildes infrastruktūru, kā arī būs klienti ar pietiekami lielu autoparku. Starp šiem klientiem varētu būt ne tikai pasažieru pārvadājumu uzņēmumi, bet arī atkritumu apsaimniekotāji. Piemēram, Skotijā, kas ir līdere pasaulē ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanā, šo enerģijas veidu plaši izmanto pilsētu komunālās saimniecības transporta darbināšanai.
Runājot par iespējām izmantot ūdeņraža tehnoloģijas Valmieras novadā, J.Baiks norādīja, ka vispirms būtu jāsaprot valsts nostāja attiecībā uz šī enerģijas veida attīstību Latvijā. Pirmais priekšnoteikums ir ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide visā valstī, kas nav pašvaldību kompetence. “Izvērtējot to, kāda veida transportu izmantot, visa pamatā ir ekonomiskie aprēķini. Pašlaik Valmierā pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti hibrīdautobusi, kas šobrīd ir labākais risinājums. Taču mēs sekojam tehnoloģiju attīstībai un jau izvērtējam, kādu transportu turpmāk izmantot pilsētas un starppilsētu pārvadājumiem. Mūsu izvēli noteiks gan valsts noteiktās prasības, kas kļūst arvien stingrākas, gan ekonomiskie aprēķini, gan infrastruktūras pieejamība. Tuvākajā nākotnē esam iecerējuši iegādāties izmantošanai pilsētā arī vienu elektrisko autobusu, lai iegūtu pieredzi arī šajā jomā un saprastu, kura tehnoloģiju ir izdevīgāka tieši mūsu apstākļos.”
