Lasīšanas laiks: 4 min
Ceturtdien, 21.janvārī, Valmieras Kultūras centrā pulcējas stāstnieki, lai pasniedzēju Māras Mellēnas un Gunta Pakalna vadībā apgūtu un pilnveidotu stāstīšanas meistarību.
Interesenti šādās nodarbībās tiekas jau kopš pērnā gada nogales, nākamnedēļ būs šī projekta noslēdzošā tikšanās reize. Projektu “Palīdzi zinoši, iesaisties radoši!” Valmieras novada fonda administrētā un Kultūras ministrijas finansētā projektu konkursā “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas Vidzemē” iesniedza Vidzemes kultūras un mākslas biedrība “Haritas”.
Pasākums rīkots, lai esošie un topošie stāstnieki varētu regulāri tikties un pilnveidot stāstīšanas prasmi.
“Dalībnieki ir dažādu jomu speciālisti, piemēram, tūrisma centru darbinieki, gidi, pašnodarbinātie. Katru reizi ir gan tādi dalībnieki, kurus ikdienā redzam uz skatuves, tomēr arī viņi atzīst, ka meistarklases ir ļoti noderīgas, labprāt izmanto iespēju, gan tādi, kuri šādās nodarbībās piedalās pirmo reizi,”
pastāstīja Solveiga Boicova, Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” vadītāja.
Dalībnieki atzīst, ka stāstīšanas prasme noder ne tikai tiem cilvēkiem, kuriem jābūt uz skatuves, tā svarīga ikdienas komunikācijā, kā arī ģimenē, piemēram, uzstājoties ar stāstu bērniem, mazbērniem.
“Esmu šeit galvenokārt vadītāju dēļ. No Māras un Gunta var ļoti daudz mācīties, gūt iedvesmu. Prasme runāt un komunicēt noder katram. Man ļoti interesē šeit notiekošais. Esmu uzstājusies jau daudz gadus, bet var pabrīnīties, cik daudz tomēr tu nezini un ko vēl vari apgūt,”
pastāstīja meistarklases dalībniece Anastasija, kura ikdienā darbojas uzņēmumā “Likums un uzņēmējdarbība”.
Arī Tatjana atzīst, ka meistarklasi apmeklē, lai mācītos no to vadītājiem. Viņas galvenais mērķis ir pilnveidot valodu: “Šeit patīkamā gaisotnē māca runāt pareizi, bez liekvārdības. Ir daudz jāpraktizējas. Tagad esmu pensionāre, vairs neuzstājos publikas priekšā, tāpēc iegūtais ir sevis pilnveidošanai, tas ir ļoti interesanti.”
Savukārt Sandai Salmiņai iegūtās zināšanas noder ikdienā, viņa ir vēsturniece muzejā: “Esmu ne tikai vēsturniece, bet arī mamma piecgadīgam puisītim, kuram ne tikai patīk klausīties pasakas, bet viņš grib dzirdēt arī manus stāstus. Tas bija papildu pamudinājums.
Iespējams, mūsdienās pārlieku aizraujamies ar nepabeigtām frāzēm vai simboliem. Ir nepieciešams noformulēt domu, pasniegt to konkrētā stāstā. Esmu šeit atklājusi arī dialektu vērtību. Piemēram, mana vecāmāte runāja it kā ar mīkstākām izskaņām, izrādās, tas ir Vidzemes dialekta paveids. Iegūstu arī prasmi pielāgoties auditorijai. Stāstnieks nav uz skatuves, bet starp klausītājiem. Arī es mēģinu pielāgoties auditorijai, lai viņiem būtu interesanti. Godīgi sakot, esmu introverts cilvēks, bet valoda man patīk, lasīt man patīk, stāsti man ir, stāstot pārvēršos, šeit esmu iemācījusies ieraudzīt stāstu.”
Meistarklases vada stāstnieki Māra Mellēna un Guntis Pakalns. Apskatīta gan teorija par stāstu atrašanu, veidošanu, pielāgošanos auditorijai, sagatavošanos uzstāties u.tml. Tāpat arī dalībnieki darbojas praktiski, veicot elpošanas, runas vingrinājumus, iepazīstot metodes uztraukuma un baiļu mazināšanai.
“Katrs talants ir kopjams. Stāstu stāstīšana ir tradīcija, tā prasa atkārtojumu un variāciju. To arī šeit darām. Liels prieks, ka cilvēki, kuri šeit nāk, zina, ka to grib darīt, turklāt vēlas iegūto izmantot ikdienā. Mana pārliecība ir, ka šī prasme mūsdienu cilvēkam ir ļoti svarīga. Vispirms mēs sakārtojam domāšanu. Stāstīšana ir ar īpašiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem vēsts nodošana tālāk. Šādā veidā kopjam saziņas prasmi. Otrkārt, mācāmies tikt galā ar uztraukumu. Protams, ir jābūt skaidrai dikcijai, tādējādi spēlējamies ar skaņām, veicam vingrinājumus. Piemēram, paceļot mutes kaktiņus uz augšu, mūsu balss kļūst siltāka un smaidīgāka,”
pastāstīja M.Mellēna.
Pērn stāstnieku apgūto varēja klausīties stāstu stundās Cēsu mākslas telpā/kafejnīcā “Mala”. Arī šogad ir doma turpināt organizēt regulārus stāstu vakarus. Tāpat arī oktobrī plānots jau otrais Vidzemes stāstnieku festivāls, tāpēc interesentiem ir jātrenējas un jākrāj stāsti.
Māra Mellēna ir tradicionālās kultūras apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” vadītāja, strādā Valsts Izglītības satura centrā, gatavo folkloras skolotāju un folkloras kopu vadītāju kursu un semināru programmas, vada nodarbības, lasa lekcijas ētikā Kultūras akadēmijā, vada nodarbības Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras skolā, izstrādā un gatavo XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmu, ir Latvijas UNESCO Nacionālās komisijas stāstniecības eksperte un vairākus gadus darbojas projekta “Stāstu laiks bibliotēkā” izstrādē un realizēšanā, pētnieciskās intereses saistītas ar tradīcijas komunikatīvo dimensiju – tradicionālā kultūra mūsdienu situācijā, tās apgūšana, pārmantošana un popularizēšana.
Guntis Pakalns kopš 1983. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē. Pētnieciskās intereses saistītas ar tautas mutvārdu stāstījumiem, nozīmīgākajiem to publicējumiem, mūsdienu folkloru un stāstnieku kustību. Lai labāk saprastu stāstus un stāstniekus, dažkārt stāsta arī pats un piedalās stāstnieku projektos.
