Lasīšanas laiks: 3 min
12. un 13.septembrī Valmierā norisinās starptautiskā konference “Lauku telpas attīstība un sabiedrības virzīta vietējā attīstība”.
Konferences ietvaros 12.septembrī notika pieredzes apmaiņas brauciens, apmeklējot LEADER, ERAF (LIAA) un Lauku attīstības programmas projektus Limbažu, Smiltenes un Valmieras apkārtnē.
Savukārt 13.septembrī Valmieras Kultūras centrā norisinās seminārs, kurā piedalās arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis, Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un Valsts Lauku tīkla Sekretariāta vadītājs Edgars Linde.
“Lauku telpas attīstība nav atkarīga tikai no Zemkopības ministrijas un lauksaimniecībai piešķirtā finansējuma. Šī jautājuma risināšana ietver gan pašvaldību iesaisti, gan ceļu tīkla attīstību, medicīnas un izglītības pieejamības nodrošināšanu, kā arī daudz citus jautājumus.
Ir nepieciešama visu ministriju un atbildīgo institūciju sadarbība. Cik pārdomāti mēs kopā strādāsim, tādu rezultātu mēs varam sagaidīt nākotnē,” uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Ministru prezidents atzina, ka depopulācija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem laukos, taču to nevar vērtēt vienpusēji. “Nenoliedzami iedzīvotāju kustība notiek un notiks. Taču liela loma iedzīvotāju piesaistē reģioniem ir pašvaldībām un uzņēmējiem. Tādēļ man ir patiess prieks apmeklēt jaunizveidotās industriālās teritorijas, piemēram, Madonā, Gulbenē, Alūksnē, kas piesaista darbiniekus un neļauj aizplūst iedzīvotājiem. Tāpat jāpiemin arī citus atbalsta mehānismus, piemēram, ārsti rezidenti saņem nedaudz lielāku samaksu par darbu lauku slimnīcās. Alūksnē var apliecināt, ka tas ir palīdzējis piesaistīt jaunos mediķus.
Taču aicinu mazajām pašvaldībām “neatņemt pases” cilvēkiem. Neturiet viņus pie sevis, bet ļaujiet viņiem atrast sevi. Kas gribēs, tāpat aizies, bet varbūt kāds cits nāks viņa vietā, lai dzīvotu un strādātu laukos.”
Ministru prezidents arī norādīja, ka cilvēku noturēšana novadā nevar būt par argumentu izglītības iestādes saglabāšanai.
“Nav jēgas pretoties tiem procesiem, ko nevari iespaidot, bet vajag tos pavērst sev par labu,”
piebilda M.Kučinskis
J.Dūklavs piekrīt M.Kučinska viedoklim, ka depopulācijas problēmas risināšanai nav vienas universālas “receptes”:
“Katrā lauku teritorijā ir dažādi, kas ir pirmais – vista vai ola. Ne vienmēr infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība nosaka to, ka iedzīvotāji paliks dzīvot kādā teritorijā. Ir piemēri, kad notiek otrādi.
Pašā pierobežā Latgalē ir vairākas lauku saimniecības, kur strādā ap 100 cilvēkiem. To īpašnieki nedomā vien par to, kā vairāk nopelnīt un pirkt sev īpašumus. Viņi ļoti daudz rūpējas par saviem darbiniekiem, nodrošinot ēdināšanu, organizējot atpūtas un sporta pasākumus. Tur ir izveidota tāda infrastruktūra, kas nav pieejama daudzās Latvijas pilsētiņās un ciemos. Cilvēki nebrauc projām no šādām vietām, kur ir darbs un par viņiem rūpējas. Tādēļ uzskatu, ka lauku telpas attīstības virziens notiek pareizi.
Pamazām domāšana mainās un arī lielie ražotāji saprot, ka tiem ir nepieciešama apkārtējā vide, kur darboties. Tie nevar pastāvēt vieni, kā koks lauka vidū.”
Mārtiņš Cimermanis, komentējot M.Kučinska aicinājumu “neatņemt pases” iedzīvotājiem, aicināja pašvaldības būs atbildīgām par savu iedzīvotāju nākotni un neizmantot izglītību kā instrumentu, lai noturētu tos pašvaldībā. Viņš minēja piemērus, ka dažas pašvaldības plāno skolēnu autobusu maršrutus tā, lai skolēni noteikti apmeklē vietējo skolu, bet tiem nav pieejama skola pilsētā. Taču vecāki tāpat izvēlas saviem bērniem to skolu, kas piedāvā labāku izglītību.
Gints Kaminskis uzsvēra, ka būtiska loma novadu attīstībai ir pašvaldību sadarbība ar uzņēmējiem, kā ļoti veiksmīgu piemēru minot Smilteni.
“Veicinot uzņēmējdarbību, radot labvēlīgu vidi ne tikai darbiniekiem, bet visiem ģimenes locekļiem, notiek izaugsme.”
Runājot par izglītību, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs uzskata, ka ir nepieciešams vienots plānojums, lai katra pašvaldība necenstos par katru cenu saglabāt skolas, lai gan skolēnu skaits tajās nav pietiekams.
Konferences turpinājumā dalībnieki varēja uzzināt par Austrijas pieredzi lauku telpas attīstībā un viedajiem ciemiem Austrijā un Somijā.
