Lasīšanas laiks: 4 min
Trešdien, 12.septembrī, koncertzālē “Valmiera” jau trešo gadu norisinājās forums “Valsts atbalsta biznesu”, sniedzot uzņēmējiem iespēju saņemt aktuālo informāciju par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai.
Kā uzsvēra “Altum” valdes locekle Inese Zīle, “Uzņēmējdarbības ilgtspēja ir mūsu ekonomikas pamats, tādēļ savā darbā ik dienu domājam, kādu valsts atbalstu varam sniegt gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem. Kopumā “Altum” pagājušajā gadā ir atbalstījis 3000 uzņēmējus, puse no tiem esošie un puse jaunie uzņēmēji, kas vēl nevar saņemt atbalstu bankā. Es gribu uzteikt arī komercbankas, kuras ļoti zinošas par “Altum” atbalstu un iesaka vērsties pie mums, ja nepieciešamas kredīta garantijas. Pašlaik garantiju programmā atbalsta “griesti” ir 3 miljoni eiro, vidējā garantiju summa ir līdz 100 tūkstošiem. Arī jaunajiem uzņēmējiem bankas sākotnēji nevar sniegt nepieciešamo kredītu, taču tās konsultācijās norāda, ka “Altum” ir īstā vieta, kur meklēt atbalstu, veidojot uzņēmumu. Jāpiebilst, ka mūsu atbalstu var saņemt tikai dzīvotspējīgie projekti. Mēs meklējam visas iespējas, lai varētu tiem palīdzēt. Tādēļ pagājušajā gadā mēs esam uzlabojuši vairākas programmas un ieviesuši jaunas.”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks Aleksejs Korņevs sacīja: “Nesen Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” notika diskusija par jautājumu “Vai reģioni ir miruši?” Diskusijā tika secināts, ka reģioni ir ideāla vieta, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, jo viss nepieciešamais ir pieejams salīdzinoši nelielā attālumā. Valmiera tam ir labs piemērs, jo šeit ir sava augstskola, kas gatavo speciālistus zinātnes attīstībai, šeit ir lielas starptautiskas kompānijas, kas īsteno biznesu visā pasaulē – tā sauktie “vietējie čempioni”. Ir arī mazie uzņēmēji. Arī valsts nāk palīgā, jo šeit darbojas “Altum” filiāle un nu jau divus gadus arī LIAA biznesa inkubators. Novēlu dalībniekiem forumu uzmantot ļoti praktiski. Ceru, ka sadzirdēsiet kādu ideju, kas noderēs tieši jūsu biznesam.”
Ekonomikas ministrijas pārstāves Dace Zīle un Evelīna Brikmane pastāstīja par Latvijas ekonomikas izaugsmes tendencēm.
Pašlaik valsts ekonomikas izaugsme ir 4,7% apmērā, kas ir ļoti labs radītājs uz ES valstu fona. Pašlaik iekšzemes kopprodukta radītājs uz vienu iedzīvotāju ir 67 % apmērā no ES vidējā. Pēdējo gadu straujās izaugsmes pamatā liels ieguldījums ir apstrādes rūpniecībai, investīcijām un iekšējam privātajam patēriņam, ko sekmē darba algu pieaugums.
Viens no izaicinājumiem Latvijas ekonomikai ir darba tirgus attīstība. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un brīvu darbaspēka kustību ES ietvaros, mums ir jāsaprot, kā organizēt darba tirgu, lai nodrošinātu uzņēmumus ar darbaspēku. Straujais algu pieaugums liecina par darbaspēka trūkumu, taču īsti nav pareizi apgalvot, ka Latvijā nav pieejams darbaspēks. Statistikas dati liecina, ka brīvās vakances ir nozarēs ar algu, kas zemāka par vidējo valstī. Tādēļ var secināt, ka, palielinot algu arī šajās nozarēs, varētu piesaistīt jaunus darbiniekus. Taču, lai varētu celt atalgojumu, ir nepieciešams kāpināt produktivitāti. Šim nolūkam ir pieejamas valsts atbalsta programmas cilvēkkapitāla attīstībai un inovāciju ieviešanai, ko ir izmantojuši arī vairāki Valmieras puses uzņēmumu, piemēram, “Valmiermuižas alus” un “Valmieras stikla šķiedra”. Šīs nav vienīgās atbalsta programmas, ko piedāvā “Altum” un LIAA. Pastāv arī programmas konkurētspējas veicināšanai, eksporta veicināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Eiropas Komisijas pārstāvis Mārtiņš Zemītis pastāstīja par Eiropas Savienības finansējuma pieejamību pēc 2020.gada. Šie finanšu līdzekļi ir ļoti svarīgi mūsu valstij, jo 70% no visām investīcijām Latvijā nāk no ES fondu līdzekļiem. No vienas puses, varam priecāties par līdzekļu pieejamību, taču tas arī rada atkarības riskus, piemēram, ceļu būves nozarē. Pamazām valstij būtu jāpārņem šīs nozares finansēšana.
EK pārstāvis apliecināja, ka arī pēc 2020.gada Latvijā būs ES nauda, lai gan plānots samazinājums par pusmiljardu eiro. Taču viņš uzsvēra, ka nav tik ļoti svarīgs naudas kopapjoms, bet tās sadalījums. Latvija ar 308 eiro uz vienu iedzīvotāju ir trešajā vietā aiz Igaunijas un Slovākijas pēc atvēlētajiem ES budžeta līdzekļiem. Par 13% palielināsies tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem. Būtiskākās izmaiņas naudas sadalījumā noteiks jaunās prioritātes. Tās ir:
- viedākas Eiropas veidošana – inovācijas, digitalizācija, ekonomikas pārkārtošana un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem,
- Zaļāka bezoglekļa Eiropa – investīcijas zaļajās tehnoloģijās,
- Labāk savienota Eiropa ar stratēģiskajiem pārvadājumiem un digitālajiem tīkliem,
- Sociāli taisnīgāka Eiropa – kvalitatīva nodarbinātība, izglītība, prasmes, sociālā iekļaušana un piekļuve veselības aprūpei,
- Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – vietējā līmenī iniciētas izaugsmes stratēģijas un ilgtspējīga pilsētattīstība visā Eiropas Savienībā.
Uzņēmējiem, plānojot attīstību, ir jāņem vērā šīs prioritātes, lai varētu pretendēt uz ES atbalstu. Tāpat nākamajā finanšu periodā notiks virzība no grantiem uz tādām atbalsta formām kā aizdevumi, garantijas riska kapitāls un ieguldījuma fondi.
Foruma turpinājumā “Altum” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla pastāstīja par valsts un ES finansējuma atbalsta iespējām, bet uzņēmuma “Woodhearts” īpašnieks Tālis Grīnbergs savas pieredzes stāstā atklāja, kā no mazas galdniecības ar valsts atbalstu izaugt lielākam.
Tāpat foruma dalībnieki varēja uzzināt par inovāciju vaučeriem pētniecībai un attīstībai, un kā biznesam var palīdzēt tehnoloģiju skauti.
Maksātnespējas administrācijas pārstāves Agnese Gabuža un Agnese Bugaja pastāstīja par uzņēmēju iespējām aizsargāt savas intereses partneru maksātnespējas procesā, bet FranklinCovey Leadership prakses vadītājs Latvijā Ilmārs Vamzis savā referātā atklāja, kā (iz)dzīvot vadītājam šodienas laikmetā un kā panākt, lai rodas komanda, kas uzņemas atbildību par uzņēmumu un gūst gandarījumu no tā.
