Trešdien, 4.februārī, Valmierā, Vidzemes Augstskolā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF) un Vidzemes Augstskolu (ViA) rīkoja ekspertu diskusiju “Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība”.
“Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka eksportam ir izšķiroša nozīme Latvijas ekonomiskajā attīstībā. Meža nozarei eksporta apjomā ir būtiska loma. Eksperts atzina, ka uz Krieviju kā eksporta tirgu nevar paļauties, jo šīs valsts ekonomika turpinās krist. Nopietnas problēmas tajā ir novērojamas jau kopš 2012.gada. Politiskais fons tikai pastiprina ekonomisko lejupslīdi. Tāpat nav vēlams domāt par eksportu uz Baltkrieviju un Ukrainu, kuru ekonomika ir ļoti atkarīga no Krievijas.
Atšķirībā no 2008.gadā sākušās krīzes, kad visi tirgi piedzīvoja kritumu, pozitīvā ziņa ir tāda, ka vairākos citos eksporta tirgos ir vērojums kāpums, tādēļ ražotājiem būtu jāorientējas uz tiem.
Kā prognozēja ekonomists, Latvijas ekonomikas galvenais vilcējs tuvākajā nākotnē būs mājsaimniecību patēriņš, ekonomika turpina bremzēties. Šogad izaugsme varētu būt zem 2% no IKP. Galvenie attīstības resursi uzņēmumiem no Eiropas Savienības struktūrfondiem būs pieejami tikai 2016.gadā. Tāpat cerības vieš arī tā sauktais Junkera plāns, kas paredzēts Eiropas Savienības ekonomikas stimulēšanai.
Savukārt LKF izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja, ka ekonomiskie procesi pasaulē ir vērtējami no vairākiem aspektiem.
Lai gan īstermiņā naftas cenu kritums ir izdevīgs kokrūpniecības uzņēmumiem, jo tas ļauj ietaupīt uz degvielas izmaksu rēķina, taču ilgtermiņā zemās naftas cenas var samazināt atjaunojamo resursu patēriņu, samazinot noieta tirgu.
K.Klauss uzsvēra mežrūpniecība ir nozare, kurā mežs tiek apzināti audzēts tā turpmākajai izstrādei. Lai nodrošinātu ātrāku augšanu un iegūtu augstvērtīgu koksni, mežs ir jākopj, atšķirībā no rezervātiem, kur tas aug dabiskā veidā. Visi Latvijā augošie koki, izņemot egli ir saulmīļi, tādēļ ir jāveic mežu kailcirtes noteiktos sektoros, lai varētu nodrošināt gaismu koku augšanai.
K.Klauss pastāstīja, ka kokrūpniecības uzņēmumi būtiski kāpinājuši produktivitāti, modernizējot ražotnes.
Pašlaik saražotajai produkcijai ir trīs reizes lielāka vērtība pie tā paša ciršanas apjoma, kāds bija 2000.gadā.
Taču modernizācija nozīmē arī to, ka nozarē nodarbināto skaits saglabāsies tajā pašā līmenī, pieaugot uzņēmumu skaitam.
K.Klauss atbalstīja ideju par Vidzemes industriālā parka veidošanu, kurā viens no galvenajiem uzņēmumiem nodarbosies ar koksnes skaidu pārstrādi. Kā norādīja runātājs, pašlaik lielākā OSB plātņu rūpnīca atrodas Bolderājā, kur nav vērojama apkārtējās vides kvalitātes pasliktināšanās. Atšķirībā no rūpnīcas Bolderājā, kas vairāk izmanto skuju kokus, plānotā rūpnīcā plānots pamatā izmantot lapkoku koksni. Šis resurss Latvijā netiek pilnīgi izmantots.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis savā referātā kliedēja mītu par nekontrolētu meža izciršanu, kas var pārvērst Latviju tuksnesī.
Latvijā meži aizņem 49,5% no teritorijas. Latvijā ir tikpat liela meža platība, cik Lielbritānijā, lai gan tās platības ir 3,7 reizes lielāka, nekā mūsu valstij.
Pēc Meža statistiskās inventarizācijas datiem ikgadējais Latvijas koksnes resursu pieaugums ir 25,79 miljoni kubikmetru. Savukārt katru gadu nocirsta tiek krāja 11-13 miljonu kubikmetru.
No pieejamajiem izciršanai resursiem, skuju koksne tiek izmantota 100%, savukārt lapu koku segmentā netiek izcirsti ap 30%. Tāpat netiek pilnībā izmantoti enerģētiskās koksnes resursi. Latvijā pieejamais enerģētiskās koksnes resursu potenciāls lēšams ap 9 miljoni kubikmetru gadā.
Arī D.Dubrovskis norādīja, ka kailcirtes ir efektīvākais meža izstrādes un apsaimniekošanas veids. Turklāt Latvijā kailcirtēs notiekot aktīva meža atjaunošana. 12% no mežu platības ir jaunaudzes.
Referātu lasīja arī Vidzemes Augstskolas lektors Valdis Zaķis, kas pastāstīja par koka ēku dzīvescikla prognozēm Latvijā.
Turpinājumā sekoja ekspertu un klausītāju diskusija par par kokrūpniecību kā vienu no reģionu attīstības iespējām.
Dalībnieki atzina, ka viena no lielākajām problēmām Latvijas ekonomikai un arī meža nozarei ir kvalificēta darbaspēka trūkums.
“Šobrīd darbaspēka problēma ir ļoti aktuāla. Vismaz reizi nedēļā es saņemu zvanu no kāda no Latvijas Koka būvniecības klastera uzņēmumiem, vai mums ir zināms kāds kvalificēts inženieris. Ir skaidrs, ka darbaspēka trūkst, tāpēc ir jāturpina skaidrot sabiedrībai, ka šie speciālisti ir nepieciešami. Tas ir tāpat kā izglītot sabiedrību par Latvijas mežizstrādi, tās ilgtspēju un nepieciešamību – tas ir mūsu ekonomikas stūrakmens, tas ir jāizmanto, jo mūsu resursi to atļauj. Arī šie inženieri tāpat kā meža nozare būs nākotnē pieprasīti – tas nozīmē arī braucienus uz Eiropu, labu karjeru un attīstību,” pieredzē dalījās Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs.
ViA rektors Gatis Krūmiņš atzina, ka viņam pašam kā meža īpašniekam ir labi redzams meža nozares potenciāls. Puse no Valmieras reģiona teritorijas ir meži, kur sadzīvo gan lieli gan mazi uzņēmumi, kuriem ir potenciāls attīstīties, turklāt ViA ir nozīmīgākais izglītības centrs reģionā, kurš ņem vērā reģiona vajadzības, tāpēc arī pašlaik ir izveidota iespēja augstskolā apgūt koka ēku celtniecības un ekobūves studiju programmu.
“Lai panāktu attīstību mežu nozarē un darbaspēka trūkuma mazināšanā, sabiedrībai ir jāmainās domāšanā. Šobrīd ir situācija, ka darba devēji meža nozarē ir gatavi maksāt pat ļoti labas algas, piemēram, vairāk nekā 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Taču mūsdienu jauniešiem ir jāsaprot, ka sevi ir jāprot pierādīt, ir jācenšas, “jādzen” sevī iekšā zināšanas.
Cik labi būsim mēs katrs pats un kādu devumu dosim valsts “kopējā katlā”, tik laba būs arī Latvija. Valsts var dot tikai tik, cik mēs paši kopā esam devuši, kas attiecas arī uz nodokļu sistēmu un budžeta apjomu,” skaidroja LKF izpilddirektors Kristaps Klauss.
