Rudens, ziemas un pavasara mēneši ir tie, kad telpās uzturamies visvairāk. Šajā laikā skolēni apmeklē skolu, tādēļ ļoti svarīgs ir iekštelpu klimats klasēs, kur tie uzturas lielāko dienas daļu. Valmierā 27. februārī notika diskusija par iekštelpu klimatu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm. Diskusijā piedalījās gan ēku apsaimniekotāji no vairākām Vidzemes pašvaldībām, gan arī projekta “EFFECT4buildings” pārstāvji – ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Polijas un Igaunijas.
Labs iekštelpu klimats nosaka to, cik labi vai slikti cilvēks jūtas telpā. Tas ietver vairākus aspektus: piemērota iekštelpu gaisa temperatūra/komforta temperatūra, apgaismojums, akustiskais komforts/troksnis, iekštelpu gaisa kvalitāte/ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija telpā, iespēja regulēt iekštelpu gaisa kvalitāti telpā, citi piesārņojuma veidi kā piemēram, putekļi, gaistošo organisko savienojumu klātbūtne gaisā. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Gatis Žogla diskusijas dalībniekiem stāstīja par veiktajiem gaisa kvalitātes mērījumiem kādā skolas klasē, kurā tobrīd atradās 25 skolēni. Telpas izmērs 10x5x3,5 m.
Veicot mērījumus ar CO2 mērītāju, tika secināts, ka esošais gaisa apmaiņas ātrums ir jāpalielina 43 reizes, lai nodrošinātu cilvēka veselībai nekaitīgu CO2 līmeni telpā. Tas nozīmē, ka klasē ir būtiski jāuzlabo gaisa apmaiņa jeb jānodrošina pietiekami laba ventilācija.
Liv Randi Lindseth no Hedmarkas pašvaldības Norvēģijā diskusijas dalībniekiem stāstīja par Norvēģijā veiktajiem pētījumiem izglītības iestādēs. Pamats labai sabiedrības veselībai tiek likts jau bērnībā.
Bērni ir daudz jūtīgāki pret gaisa piesārņojuma iedarbību, un vēlāk vairākas elpceļu slimības, piemēram, astma var veidoties tieši bērnudārza un skolas laikā, ilgstoši uzturoties telpās ar sliktu iekštelpu klimatu. Turklāt, šādos apstākļos samazinās skolēnu mācīšanās spējas un labsajūta.
L. Randi Lindseth atgādināja arī par skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kuri arī pakļauti veselības problēmām un darba nespējai nelabvēlīga iekštelpu klimata dēļ. Arī Matti Pylkkö no Lapenrantas reģiona Vides aizsardzības biroja Somijā uzsvēra slikta iekštelpu klimata ietekmi uz skolotāju veselību, minot nepietiekamo gaisa apmaiņu telpās, pārlieku lielo trokšņa līmeni skolas ēkā, kā arī neatbilstošu mitruma līmeni telpās.
Savukārt Marit Ragnarsson no Dalarnas apgabala pašvaldības Zviedrijā uzsvēra apgaismojuma lomu uz cilvēka labsajūtu un dienas ritmu, sakot: “Mums ir nepieciešams pareizais apgaismojums īstajā vietā un laikā, lai sekmētu mūsu aktivitātes.” Vienmērīgs apgaismojums var būt nogurdinošs, tāpēc tas būtu jāpielāgo noteiktām dienas stundām un noteiktām aktivitātēm.
Gaismas spektram būtu jāseko dabiskās dienas gaismas ciklam – no rīta vēsi baltā gaisma dos enerģiju, dienas laikā nepieciešams apgaismojums ar baltu krāsas spektru, bet vakarpusē silti dzeltenīgs apgaismojums.
Dzeltenā krāsa ir līdzvērtīga saules rietēšanas gaismai, kas liecina par vakara iestāšanos un došanos atpūtā. Šo aspektu M. Ragnarsson aicina ņemt vērā, plānojot atjaunošanas darbus ēkās.
Arī Latvijā ir veikti pētījumi par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs. Viens no tiem ir „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”, ko veica Veselības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros.
Laika posmā no 2017. gada 2. oktobra līdz 2018. gada 29. martam tika apsekotas 20 Latvijas vispārizglītojošajās skolas. Pētījuma ietvaros tika secināts, ka apsekotajās skolās ventilācijas kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām.
Esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti, tāpēc ir nepieciešami būtiski uzlabojumi vēl efektīvākai gaisa apmaiņai mācību telpās. Vairāk par pētījumu uzziniet: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss
Lai iepazīstinātu “EFFECT4buildings” pārstāvjus ar Latvijā izmantotajām tehnoloģijām, veicot atjaunošanas darbus ēkās, Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Cēsu, Smiltenes un Valmieras pašvaldībām organizēja pieredzes apmaiņas vizītes vairākās ēkās. Tostarp, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā, kurā 2018. gada janvārī tika pabeigti renovācijas darbi, kas tika veikti atbilstoši zemas enerģijas patēriņa ēkas principiem. Smiltenē Tehnisko projektu vadītājs, energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs stāstīja par energopārvaldību Smiltenes novadā un ļāva ielūkoties nesen atklātajā daudzdzīvokļu mājā Smiltenē, Daugavas ielā 7a. Valmierā tika apskatīta četrstāvu sociālā dzīvojamā māja Ūdens ielā 2C, kas februārī tika nodota ekspluatācijā. Papildus bija iespēja ielūkoties nesen atvērtajā Valmieras peldbaseinā, kur ikdienā peldbaseina darbības nodrošināšanai tiek izmantota siltuma atgūšanas tehnoloģija.
Vidzemes plānošanas reģions projekta “EFFECT4buildings” ietvaros kopš šī gada janvāra īsteno skolu programmu “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”, vēršot uzmanību arī uz iekštelpu klimatu. Programmā piedalās vairāk nekā 20 skolas no 8 Vidzemes pašvaldībām. Programmas ietvaros tiek sagatavots arī mācību materiāls skolām par deviņām tēmām – Enerģijas patēriņš ēkās; Apkure; Elektrība; Enerģijas veidi; Klimata pārmaiņas; Apgaismojums; Ventilācija; Ūdens; Energoefektivitāte ēkas konstrukcijās un sistēmās. Vairāk par programmu uzziniet ww.vidzeme.lv.
Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/
