Lasīšanas laiks: 2 min
Vairāk nekā 70% Latvijas mājsaimniecību ar grūtībām spēj nosegt visus ikdienas izdevumus, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) statistikas datu apkopojums “Bērni Latvijā”.
Statistika par 2015.gadu liecina, ka 16,9% mājsaimniecību visus ikdienas nepieciešamos izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 28,2% ar grūtībām un 32, 6% ar nelielām grūtībām. Turpretī no visām mājsaimniecībām tikai 17,1% spēj ikdienas izdevumus segt samērā viegli, 4,6% viegli un 0,5% ļoti viegli.
No mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, 24,1% visus nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 31,1% ar grūtībām un 29,4% ar nelielām grūtībām. Tikai 0,7% mājsaimniecību, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem ikdienas izdevumus sedz ļoti viegli.
Tāpat liela daļa (22,5%) no mājsaimniecībām, kurās dzīvo pāris ar trīs un vairāk bērniem, ar lielām grūtībām spēj nomaksāt ikdienas izdevumus. Tomēr šajā grupā ir procentuāli vislielākais skaits (1,7%) mājsaimniecību, kuras visus ikdienas izdevumus spēj nosegt ļoti viegli.
No mājsaimniecībām, kurās dzīvo pāris ar vienu bērnu tikai 10,1% ir lielas grūtības segt ikdienas izdevumus, bet 24% to izdarīt ir grūtības un 34,5% nelielas grūtības. Turklāt no šīm mājsaimniecībām 21,2% ikdienas izdevumus nosegt ir samērā viegli, 9,2% viegli un 0,9% ļoti viegli.
Statistika liecina, ka zemākie nepieciešamie ienākumi mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, lai spētu segt visus ikdienas ienākumus, ir 482,71 eiro, bet vidēji Latvijas mājsaimniecībās šī summa ir attiecīgi 386,91 eiro mēnesī. 75,1% mājsaimniecību Latvijā rīcībā esošie ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki par zemāko nepieciešamo.
Datu krājumā “Bērni Latvijā” apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, informācijas tehnoloģiju lietošanu, vardarbību pret bērniem un bērniem konfliktā ar likumu. Izdevumā publicēti Nacionālā veselības dienesta, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Eurostat un citu institūciju dati.
Krājumā iekļauti CSP regulāri veikto Darbaspēka izlases veida apsekojuma, “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” apsekojuma, Mājsaimniecību budžetu apsekojuma, kā arī Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apsekojuma dati.
