Lasīšanas laiks: 3 min
Labdarība ir vārds, kuru mūsdienās nebūs dzirdējis tikai retais. Nemitīgi norisinās dažādas akcijas un pasākumu, kuru mērķis ir ziedot naudu tiem, kuriem dzīvē iet grūti. Vēlmi palīdzēt citiem bērnos varam ieaudzināt jau no mazotnes – gan ģimenē, gan arī skolā. Šoreiz domas par labdarības būtību un tās izpausmi skolā vaicājām Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktorei Agitai Zariņai.
Kāda ir Jūsu izpratne par vārdu “labdarība”? Kā tā, Jūsuprāt, izpaužas mūsdienu sabiedrībā?
Latviešu mentalitātei labdarība un brīvprātīgais darbs ir salīdzinoši jauna savstarpējās komunikācijas forma. Tieši tas mani pirms vairākiem gadiem visvairāk pārsteidza, viesojoties Norvēģijas sadraudzības skolās. Pirmās reizes biju pārsteigta, ka kopā vienā skolā mācās mūsu izpratnē normāli bērni un bērni, kam nepieciešama īpaša uzmanība, pat mediķu uzraudzība. Es, augusi padomju laikos, brīžam jutos neērti, kā rīkoties, kā uzvesties, ko runāt, es samulsu un nezināju, ko darīt.
Nu jau daudzus gadus, sadarbojoties ar šo cilvēcīgo ziemeļu tautu, esmu sapratusi, ka ne jau naudai ir primārā vērtība cilvēku attiecībās, bet attieksmei, tam, ko mēs spējam dot vājākam vai tam, kuram ir nepieciešamas vesela cilvēka rokas, galva un prāts.
Tāpēc man svarīgāk par zināšanām šķiet skolēnus ieaudzināt šo labdarības gēnu. Iemācīt, ka šādām lietām ir jānotiek brīvprātīgi, ar atvērtu sirdi. Apzinos, ka cilvēka (lasīt- sabiedrības) domāšana mainās lēni, tāpēc mēs Pārgaujas ģimnāzijā esam tikai ceļā uz ikdienas labdarību. Kā es to saprotu? Uzskatu, ka labdarība ir tas, ko mēs darām reizi vai divas gadā- palīdzam slimajiem bērniņiem, ziedojam naudu, mantas. Svarīgāk par labdarību ir ieaudzināt cilvēcību, kas ir daudz plašāks jēdziens- tā ir palīdzība otram visu laiku, ne tikai Ziemassvētkos vai labdarības akcijās. Un cilvēcībai ir vajadzīga ne tikai atvērta sirds, vajag pašdisciplīnu, pacietību, kādreiz arī ziedošanos. Uzskatu, ka skolas un vecāku kopuzdevums ir audzināt cilvēcību!
Kā labdarība tiek ieaudzināta Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā?
Pārgaujas ģimnāzija labdarību un cilvēcību mēģina kopt dažādi – mums ir labdarības akcijas (ar kaut ko ir jāsāk), sporta spēles bērniem ar īpašām vajadzībām, koncerts, kurā ziedojam mazajām sirsniņām, Ziemassvētku ballē atbalstījām akciju “Dod pieci!” savukārt decembrī un janvārī katra klase uzsāk savu labdarības projektu, kura ilgums būs atkarīgs no pašu atbildības un disciplīnas. Kāda klase apmeklēja vientuļos pensionārus, citas – turēja rūpi par pansionāta cilvēkiem, vēl kāds – par suņu patversmes draugiem. Iespējamās labdarības formas- visdažādākās, svarīgi mums visiem kopā to turpināt, lai nav tā, ka vientuļos un slimos mēs atceramies tikai reizi gadā. Tas būtu necilvēcīgi!
Aicinu atsaukties tos, kuri var līdzēt ar vientuļu cilvēku kontaktiem. Varbūt Jūsu kaimiņos ir kāds, kuram ļoti nepieciešama palīdzība? Ziņojiet mums! Skolēni vairāk kā pieaugušie ir gatavi palīdzēt- ar savu prātu, galvu un rokām.
Tāpat skolā organizējam Asinsdonoru dienu, tādā veidā attīstot vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem. Lielākā daļa jaunieši pirmo reizi kļūst par donoriem, mazākie skolēni savukārt redz, ka visu dienu pie skolas ir Donora buss un interesējas par šo pasākumu. Nu jau tas kļuvis par tradicionālu pasākumu.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzija var lepoties ar nesen izveidoto “Absolventu klubu”.
Jā, esam uzsākuši arī darbu – ieguldījums izglītībā. Pateicoties “Absolventu fonda” un atsevišķu absolventu aktivitātei, vairāki skolēni šajā mācību gadā saņem absolventu stipendijas. Mums tas liekas cēli – bijušais skolēns palīdz tagadējam pārgaujietim – ar padomu, dzīves mērķa izvirzīšanu un, ja nepieciešams- materiāli. Ir skolēni, kuriem dzīves apstākļi ir grūti, bet pārsteidz viņu pozitīvisms un vēlme mācīties. Ja šādu skolēnu atbalsta absolvents- apsveicami!
Tā mēs viens otram dodam- stiprākais vājākajam un viedākais- gudrākajam, bet visi kopā, Pārgaujas saime, mācāmies cilvēcību – ne lielāko no dzīves vērtībām, bet plašāko gan.
