Vai kādreiz esat aizdomājušies kādu dzīvi dzīvo lietas, kad novēršat skatu no tām? Īpaši guļamistabā – īpašajā māju zonā, kurā nakts laikā, pateicoties sapņiem, gaiss kļūst biezāks, savukārt, tuvojoties rītam, tas sāk kliedēties.
Apkārt vēl tumšs, pa mazu spraudziņu istabā ienāk gaisma. Tā gultas pārklājam ir kā zīme, ka, lūk, šādi katru dienu sākas tā pienākumu laiks, kad ar vienu mājienu tas tiek uzklāts uz gultas, gluži kā taurenis notupstas uz zieda, pārklājs apņem gultu, turpinot istabas rakstu spēli, ietinoties interjerā tā, ka putekļiem un citiem maziem radījumiem, kas tā iecienījuši gultas veļu, gulta paliek nesaskatāma. Īsts mikro pasaules panikas cēlājs.
Tomēr gultu ievēro lielākie iedzīvotāji. Tādi, kuri saimniekiem izejot pa durvīm, uz īsu laiku kļūst par māju karaļiem, kas zina vislabākās vietas, kur kaulu grauzt ir visgardāk. Gultas pārklājs vilina arī tos, kas apmeklē skolu un pēc stundām ir iecienījuši pusdienot nevainojamo ģeometrisko figūru ieskauti. Šādi norit līdzību meklēšana starp picu un pārklāja ģeometrisko rakstu īpatnībām. Tomēr gultu saimniekiem nebūtu jābaidās. Pārklājs – īstais guļamistabas misionārs, kas priecē ar saviem rakstiem un veicina iztēli, savukārt fiziskās īpašības nosargā citu labākās īpašības.
Gultas pārklājs ir kā narciss (pat tad, ja tas nav rakstos sastopams), ar kopšanas prioritāšu instrukciju. Tas nepacietīgi gaida līdz varēs kļūt par guļamistabas interjera daļu, pēdējo puzles gabaliņu. Un kā gan iespējams bez tā iztikt? Nevar. Guļamistabā valdītu sajukums. Matracis un viss gultas veļas komplekts kļūtu nemierīgi.
Tikai iedomājieties, nesaklāta gulta dienas laikā kļūst par guļamistabas epicentru un visas acis vērstas tikai uz to, visi ceļi ved uz gultu, uz atvērtu un mīkstu, uz paralēlām pasaulēm aicinošu gultu. Spilvenu kari, palagu svārki, segu teltis un matracis, kas pārtop batutu parkā… Protams, no šī nepasargās ne pārklāja bruņas, ne tā iedvesmu raisošās vai teleportēšanas īpašības, ja vēlme pacelties augstāk ir varenāka par visu.
Kas tālāk? Pārklājs sevī uzsūc kopējo guļamistabā valdošo emociju, tas uztver trauksmi, jo atrašanās ne savā vietā vienmēr nozīmē paaugstinātu bīstamības līmeni, kas ir signāls par kopējās guļamistabas atmosfēras pārmaiņām. Kas notiks ar tā draugiem – segu, spilvenu, pārvalkiem un pārējiem, ja bailes sāks pildīties?
Par laimi, šoreiz viss ir citādāk. Iekšējās intuīcijas vadīts un guļamistabas dalībnieku motivēts, tas noslīd no skapja plauktiņa un izritinās visā savā greznumā. Tam ir jāīsteno sava misija – pasargāt un saglabāt tīru matraci un gultas veļu, tam ir jāizstaro skaistums un jābūt mundram.
Tieši tāds ir gultas pārvalks. Tas ietaupa gultas saimnieku laiku, pat 12. stāvā ienes ziedu dārza dvesmu, tas var būt jestrs, apburošs, grezns un visus aicinošs.
Šoreiz viss ir citādāk, jo pārklājs kā vienmēr atrodas savā vietā. Tāpēc visi tā draugi var būt mierīgi un droši, kamēr saimnieka sapņi mudina neaizmirst par pārklāja likšanu lietā līdz nakts aicinās ietīties savos apskāvienos.
