Lasīšanas laiks: 3 min
Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un “sausa”, ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste, Rimi skolu konkursa “Gardēžu klase” žūrijas locekle Olga Ļubina.
Kā norāda eksperte, bērni un jaunieši lielākoties labi zina, kuri produkti ir veselīgi, tomēr paskaidrot kādēļ viens vai otrs uzturā lietojamais produkts ir vērtīgāks nekā cits, var vien retais. “Dienu no dienas strādājot ar jauniešiem, esmu novērojusi, ka pamatzināšanas par veselīgu uzturu ir ieguvis teju ikviens skolas vecuma bērns. Grūtības sagādā zināšanu pielietošana dzīvē, jo bērniem lielākoties nav iemācīts kritiski izvērtēt uzturā lietojamo produktu lomu organismā. Tāpat jāpiebilst, ka informācijas plašā pieejamība nebūt automātiski nevairo jauniešu izpratni, jo nereti vieni un tie paši fakti tiek interpretēti dažādi. Ne vienu vien reizi nācies saskarties ar situāciju, kad bērni un jaunieši ir izlasījuši interneta vietnēs saturu par veselīgu uzturu un, “iztulkojot” to pēc sava prāta, nodarījuši pāri savai veselībai – piemēram, nepamatoti izslēdz no uztura pienu saturošus produktus vai ļoti strikti ierobežo tauku vai ogļhidrātu lietošanu. Rezultātā organisms tiek novests līdz izsīkumam, vairāku uzturvielu deficītam un imunitātes pasliktināšanās. Ar sekām jau pēcāk cīnās gan ārsti, gan mēs – uztura speciālisti.”
Olga Ļubina stāsta, ka bērniem maldīga izpratne par veselīgu uzturu dažkārt arī veidojas, jo daudzās ģimenēs laika trūkuma dēļ maltītes mājās tiek gatavotas reti. Tā vietā regulāri uzturā tiek lietoti ātri pagatavojamie pusfabrikāti, ar ko bērni uzņem krietni vairāk tauku un cukura, nekā nepieciešams. Tāpat itin bieži ģimenes akli seko reklāmas industrijas radītajiem priekšstatiem par produktu uzturvērtību un veselīgumu. Piemēram, ne viens vien pieaugušais un bērns uzskata, ka biezpiena sieriņš, tradicionālie jogurti ar augļu garšu vai brokastu pārslas ir veselīgi produkti, taču, pievēršot uzmanību šajos produktos esošajam cukura daudzumam, top skaidrs, ka tā nebūt nav.
“Vērā ņemamu ietekmi uz bērnu un jauniešu uztura paradumiem atstāj vecāku, skolotāju un citu pieaugušo rādītais piemērs. Ja bieži vien vecāki cenšas ievērot, lai bērns ēd regulāri un ietur veselīgas maltītes, tad ar vecvecāku izglītošanu sokas sarežģītāk. Vecvecāki, vēlot to labāko un cenšoties regulāri palutināt, nereti nodara ievērojamu kaitējumu mazbērnu veselībai. Labs piemērs ir bērna pārbarošana un treknu ēdienu celšana galdā, tāpat našķu izsniegšana kā neviltotas mīlestības un rūpju izpausme – tās ir vienas no biežāk sastopamajām vecvecāku kļūdām, ar kuru sekām ikdienā cīnās teju ikviens uztura speciālists,” uzsver speciāliste.
Olgas Ļubina uzskata, ka labākais veids kā pasargāt bērnu no neveselīga uztura radītajām sekām, ir vairot to izpratni par sabalansēta uztura lomu cilvēka veselības un labsajūtas nodrošināšanā. Tādēļ ir svarīgi bērniem sniegt ne tikai teorētiskas zināšanas par uztura jautājumiem, bet arī reālajā dzīvē iemācīt jaunajai paaudzei pašu spēkiem gatavot veselīgas maltītes un pievērst lielāku uzmanību ēst gatavošanas tēmai skolā, piemēram, mājturības stundās.
“Bērni un jaunieši vislabāk zināšanas apgūst, ja tās balstītas viņu pašu pieredzē. Līdz ar to, kā vecākiem, tā izglītības iestāžu mācībspēkiem ir jācenšas rast dažādi aizraujoši veidi, kā ar bērniem runāt un stāstīt par veselīgu uzturu. Kā pārliecinājāmies šī gada pavasarī, ar skolēnu konkursa “Gardēžu klase” meistarklasēm viesojoties Latvijas skolās, radoši stāstot par veselīgu uzturu un ļaujot bērniem līdzdarboties, viņi ne tikai iegūst jaunas zināšanas, bet arī manāmi uzlabojās viņu ēst gatavošanas prasmes. Ir svētīgi, ja skolotājiem nāk talkā uztura speciālisti un profesionāli pavāri, kas “sauso” teoriju palīdz saistīt ar praksi un radīt bērnos interesi par veselīgu uzturu,” noslēdz Olga Ļubina.
