Lasīšanas laiks: 3 min
Šobrīd Vidzemes slimnīcā strādā 161 ārsts, 29 no tiem ir pensijas vecumā, vēl 29 ārsti ir tuvu pensionēšanās vecumam. Tas nozīmē, ka paaudžu nomaiņas jautājums ir aktuāls arī Vidzemes slimnīcā. Kā to risinām? Beidzamo piecu gadu laikā divi jaunie ārsti, kas rezidentūras apmācību izgāja arī pie mums, to pabeiguši un ieguvuši ārsta sertifikātu, ir mūsu kolēģi. Pērn noslēdzām sadarbības līgumus ar 9 jaunajiem ārstiem. Seši no viņiem ir iekļuvuši valsts budžeta apmaksātā rezidentūrā un pēc rezidentūras beigšanas plāno strādāt Vidzemes slimnīcā, kā to paredz sadarbības līgums.
Šobrīd ir izsludinātas anesteziologa reanimatologa un neirologa vakances, interesentu diemžēl ir maz. Tuvākajos 5-8 gados Vidzemes slimnīcā varētu trūkt anesteziologs reanimatologs, neirologs, endokrinologs, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts, narkologs, psihiatrs, dermatologs, pulmonologs un traumatologs. Bet situācija ar konkrēto specialitāšu ārstiem laika gaitā var mainīties.
Domājot ilgtermiņā, Veselības ministrijai esam iesnieguši prognozējamo ārstu skaitu līdz 2022. gadam, kuri pēc rezidentūras varētu strādāt Valmierā – kopā 31 ārsts 18 specialitātēs.
Esam savu informāciju ievietojuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mājas lapas elektroniskajā platformā, kur studenti, topošie ārsti redz, kādi speciālisti reģionālajās slimnīcās ir gaidīti un kāds ir potenciālās darba vietas piedāvājums.
Topošajiem mediķiem ir interese par Vidzemes slimnīcu kā prakses un iespējamo darba vietu. 2014. un 2015.gadā no RSU Medicīnas fakultātes kopā vairāk nekā simts 3. un 5.kursa studenti Vidzemes slimnīcā Valmierā izgāja māsas un ārsta praksi. Jaunieši ļoti atzinīgi novērtēja ne tikai pieredzējušāko kolēģu palīdzību un atsaucību, bet arī labiekārtoto darba vidi un tehnisko nodrošinājumu. Šobrīd Vidzemes slimnīca ir viena no 9 ārstniecības iestādēm, ar kurām RSU noslēgts sadarbības līgums par 3. un 5. kursa studentu praksēm.
Sarunās ar topošajiem mediķiem, kuri labprāt gribētu strādāt Vidzemes slimnīcā, atklājas vairāki iemesli, kas liktu izšķirties starp darbu Rīgā vai Valmierā.
Mūsu gadījumā viens no trūkumiem – nevaram jaunos speciālistus uzreiz nodrošināt ar dzīvokli.
Pārējais – izaugsmes un apmācības iespējas, darba vide, intensīvs darbs kopā ar atsaucīgiem kolēģiem, darbinieku “labumu grozs” ar dažādiem motivējošiem labumiem un darba samaksa būtu apmierinoša. Tāpat saista arī Valmiera kā ģimenei draudzīga dzīvesvieta ar pieejamām izglītības, kultūras, sporta un atpūtas iespējām. Tie jaunie ārsti, kas beidzamajos gados uzsākuši darbu Vidzemes slimnīcā, pārsvarā ir “vietējie”, Valmierā vai tuvu tai dzīvojoši, kas var savienot intensīvu darbdienu reģionālā slimnīcā ar salīdzinoši īsu ceļu “mājas-darbs-mājas”.
Ideja, ka jaunajiem ārstiem, kuri izglītību ieguvuši par valsts naudu, noteiktu laiku vajadzētu nostrādāt slimnīcās vai valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas vietās, šķiet samērīga ar valsts izlietoto līdzekļu apjomu jauno speciālistu sagatavošanā.
Vienīgi nav normāla situācija, ka katru gadu par valsts līdzekļiem uz rezidentūru ir tik maz vietu un aptuveni puse topošo ārstu ir spiesti par maksu iziet rezidentūru vai cerēt, ka nākotnē tiks palielināts rezidentu vietu skaits, vai doties peļņā uz ārzemēm.
Jāteic, ka mēs jau tagad veicam daļēju rezidentūras maksas segšanu rezidentiem un piedāvājam to arī turpmāk, vērtējot katru gadījumu individuāli.
