Valmieras Ziņas

Trešie Dziesmu svētki – Rūjienā

Lasīšanas laiks: 4 min

Pēc pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos 1864. gadā un otrajiem Bauņu Jēkaba kalniņā (Valmieras novada Matīšu pagastā) 1865. gadā trešie Dziesmu svētki 1866. gada 17. maijā notika Rūjienā. Tādējādi Valmieras novads uzskatāms par Dziesmu svētku šūpuli, sākumu pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas Rīgā notika 1873. gadā, izaugot par varenu kustību un vienu no skaistākajām Latvijas tradīcijām, ko apbrīno visā pasaulē.

Tāpat kā Dikļos un Matīšos, arī Rūjienā Dziesmu svētku direktors un virsdiriģents bija Rūjienas draudzes skolas skolotājs, diriģents un ērģelnieks Ernests Aleksandrs Švehs. Rūjienā viņam svētku organizēšanā palīdzēja Lielās muižas īpašnieks Gustavs fon Krīdeners, draudzes mācītājs Rihards Bergmanis, tirgotājs Dauberta kungs, kurš kā viesus savā namā uzņēma Smiltenes un Mazsalacas dziedātājus, kā arī Melbārdis, Brempellis, Silliņš u.c. kungi.

Trešajos Dziesmu svētkos, salīdzinot ar pirmajiem diviem, jau tika ieviestas ievērojamas pārmaiņas. Pirmo reizi dziedātāju pulkā līdz ar vīru koriem bija arī jauktie kori. Pirmajos divos Dziesmu svētkos notika tikai viens koncerts – brīvā dabā, bez maksas, tajā dziedāja gan garīgas, gan laicīgas dziesmas. Rūjienā noturēja divus koncertus: priekšpusdienā baznīcā, par maksu – par labu “dažām Dziesmu svētku vajadzībām un Valmieras apriņķa skolmeistaru bāriņu un atraikņu lādei”, bet pēcpusdienā – brīvdabas, bez maksas. Šāda kārtība tika pārņemta ne vien turpmākajos novadu Dziesmu svētkos, bet arī Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos – pirmā diena tika ziedota garīgam koncertam baznīcā.

Rūjienā pulcējās ap 90 dziedātāju. Diemžēl tā laika avīžu atreferējumi nemin ne koru skaitu, ne arī visus korus, kuri piedalījušies Rūjienas Dziesmu svētkos. Nosaukti tikai Smiltenes, Mazsalacas, Valkas skolotāju semināra un Rūjienas dziedātāji.

Dikļu mācītājs Juris Neikens Rūjienas svētku norisi plaši aprakstīja 1866. gada “Mājas Viesis” 28. un 29. numuros. “Dziesmu draugi tuvie un tālie no visām pusēm sanāce un piepildīja to lielu plašu baznīcu no durvīm līdz altari un pat mergas nepalika tukšas. Vietu katrs bij meklējies, kā spēdams un kā kārodams. Ir dārgākā daļā turīgie zemnieki sēdēja strēķī ar muižniekiem un pilsētniekiem, goddevīgi cits citam satikdamies. Ap pulksten 10. pr.p. ērģeles mīlīgos toņos atskanēja un pēc tam dziedāšana sākās ar “Dievs Kungs ir mūsu stipra pils.” Dziedāja uz četr balsīm citas dziesmas vīru korī, citas jauktā korī; dziedāja citas uz divām balsīm (Duett), citas uz vienu (Solo); spēlēja ērģeles ļoti jauki un veicīgi iesākot un nobeidzot Seminār’ skolas kungs Zīle, pa starpām draudzes skolmeisters Švechs. Vispēdīgi kā dziedātāji, tā klausītāji sirdis un balsis savienoja tai slavas dziesmā: “Lai Dievu visi līdz,” un tad ar klusu lūgšanu no Dieva nama aizgājām.”

Četros pēcpusdienā visi kori ar saviem karogiem Rūjienas tirgus placī atkal satikās, nodziedāja ceļa dziesmu un, ļaužu pavadīti, devās gājienā uz Lielo muižu, kur ezeriņa salu un tās apkārtni svētkiem atvēlēja muižas īpašnieks Gustavs fon Krīdeners. “Te nu tā svētku vieta bij sataisīta un izpušķota, ka varējām ar prieku arī skatīties. Gar ezariņu lielceļš ved, no augstiem kokiem katrā pusē apēnots; te jaukā pakrēslī vieta bij novēlēta klausītāju pulkam. Ezara vidū sala stāv, ar kokiem, krūmiem un bruģētiem celiņiem izkopta; tur dziedātājiem savs placis bij nodomāts. Pa garu laipu bij staigājams no vienas puses uz otru. Laiva ar karogiem pušķota braukāja šurp turp. Lieli, augsti karogi vicinājās ir ezar’ malā, un saulīte savus zelta starus no klusas, skaidras debess vispār laistīja.”

Pēc Lodes muižas īpašnieka (arī Krīdenera), Lielās muižas īpašnieks slimības dēļ uz siltām zemēm bija aizbaucis, un mācītāja Bergmaņa uzrunas koru dziedātāji ar karogiem pa laipu devās uz salu, bet pēc pirmās dziesmas saprata, ka balsis skan par tālu klausītājiem, tāpēc atgriezās pie tiem. “Te nu uz 4 pēdas augstu grīdu, kur pirmāk lielskungs un draudzes mācītājs savus sveicināšanas vārdus bija teikuši, dziedātāju kori sastājās un mūsu ausis ar skaistu skaistām dziesmām pamieloja.”

Vēl īpašs stāsts ir par karogu. 1864. gadā uz svētkiem Dikļos ar īpaši šim notikumam izgatavoto karogu kopā ar Ernestu Aleksandru Švehu devās viņa vīru koris. Pēc skolotāja Šveha aiziešanas mūžībā vēsturiskā kora karoga atrašanās vieta nebija zināma. 1938. gadā Rūjienā, Raiņa ielas 21 nama bēniņos karogu (uz zila zīda auduma uzšūta kokle) atrada. Tika lemts, ka atrasto karogu turpmāk glabās Rūjienas saviesīgās biedrības kora diriģents Ludvigs Alberings. Viņš 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Bet karogs kopš 1940. gada ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Visiem Rūjienas Dziesmu svētku dziedātājiem toreiz pie krūtīm bija piespraude – sudraba ozollapa. Rūjienai ir laimējies. Arī ozollapas piespraude glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. To muzejam īsi pirms kara nodeva Saviesīgās biedrības diriģents Ludvigs Alberings. Viņa tēvs Kārlis Alberings bija 1866. gada Dziesmu svētku dalībnieks.

Aktuālais jautājums

Vai jūs apmierina jaunie elektroenerģijas tarifi?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa” (turpmāk – Iestāde) aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotāju (uz nepilnu darba slodzi) uz noteiktu laiku.  Darba vietas adrese: “Bērnudārzs Pasaciņa”, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Valmieras novads. Ja Jūs vēlaties: • plānot un nodrošināt kvalitatīvu, bērnu vecumam un individuālām spējām atbilstošu izglītības procesu grupā; • sadarboties ar kolēģiem un vecākiem, lai veicinātu katra bērna izaugsmi; • veikt bērnu attīstības dinamikas izpēti; • plānot savu darbību un sagatavot darbam nepieciešamo dokumentāciju, tostarp e-vidē; • piedalīties Iestādes attīstības plānošanā un īstenošanā atbilstoši kompetencei; un ja Jums ir: • pieredze darbā ar bērniem; • izglītība un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta noteikumi Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”); • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: prasme plānot, organizēt un kvalitatīvi veikt savu darbu, disciplinētība; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: • atalgojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; • drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumenta kopijas gaidīsim līdz 2023.gada 13.oktobrim e-pastā: pasacina@valmiera.edu.lv Tālrunis informācijai: 28650094. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Bērnudārzs Pasaciņa, Mūrmuiža, Kauguru pag., Valmieras nov. Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2023-10-13

Mūsu partneri