Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējā laikā Eiropas Komisija (EK) arvien lielāku uzmanību pievērt pārtikas zudumiem. EK pieņēmusi jaunu ekonomikas paketi, kas palīdzētu Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem izmantot Eiropas pārtikas resursus ilgtspējīgā veidā. Tās būtība ir produktu dzīves cikla prātīga noslēgšana, paredzot to pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu, kā arī samazināt atkritumu radīšanu un paplašināt to savākšanu. Galvenais uzdevums ir samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisiju. To atbalstīs ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem līdz 5,5 miljardu eiro apmērā.
Šobrīd aptuveni 70% no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībā un tirdzniecībā, atlikušie 30% – ražošanā un pārstrādē. Izveidota ES platforma pārtikas produktu zudumu un pārtikas atkritumu jomā, lai samazinātos to daudzums. Tās uzdevums ir atbalstīt visus tirgus dalībniekus un patērētājus ar labās prakses piemēriem un noteikt pasākumus pārtikas izšķērdēšanas novēršanai. Šie uzdevumi ir daļa no ANO 2015.gada marta ilgtspējīgā patēriņa un ražošanas plāna (ANO pārtikas programmas 12.mērķis). Tas paredz gan samazināt resursu izmantošanu, gan veikt izmaiņas tehnoloģijās un dzīves veidā, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Dažādi pētījumi rāda, ka no saražotās pārtikas vismaz 1/3, bet atsevišķās valstīs pat līdz ½ netiek patērēta. Tā, piemēram, 2012. gadā bija saražoti uz vienu ES iedzīvotāju 865 kg pārtikas, no kuriem 20% tika izmesti atkritumos. No zudumiem 10% rodas primārā ražošanā (pie zemniekiem), 20% ražošanā un pārstrādē, 5% tirdzniecībā, 12% ēdināšanā un 53% mājsaimniecībās. Kā redzams, vislielākie zudumi ir ražošanā un mājsaimniecībās, kas dod 73% no atkritumiem. Kopumā pārtikas atkritumi rada 143 miljardus eiro lielus zaudējumus.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, t.sk. Latvija, 2015.gada septembrī ir noteikusi ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri rezultātā līdz 2030.gadam uz pusi jāsamazina pārtikas atkritumi uz vienu iedzīvotāju tirdzniecībā un patēriņā, kā arī pārtikas ražošanā un piegādē.
Viena no problēmām, ko konstatēja EK, ka preču marķējums ir pārāk mazs vai tas ir uzdrukāts neskaidri. Līdz ar to patērētāji nesaņem precīzu informāciju par preces derīguma termiņiem un bieži vien atver preci pēc tās derīguma termiņa beigām, kad tā vairs nav lietojama. Tāpat daudziem produktiem nav norādīts, cik ilgi tos var lietot pēc atvēršanas (52 – 93% no produktu veidiem), kā arī nav norādīta ieteicamā glabāšanas temperatūra un vieta. Dažādiem produktiem ir atšķirīgs lietošanas laiks pēc to atvēršanas. Vislabāk šajā ziņā ar norādi par laiku ir marķētas sulas – 91%, vissliktāk jogurti – 1%. Tāpat ļoti zems marķējuma procents ar norādi par tiem produktiem, kas jāizlieto uzreiz. Glabāšanas temperatūra vislabāk norādīta piena produktiem un zivīm, vissliktāk – maizei, augļiem un mērcēm.
Neprecīza datuma norāde ietekmē arī tirgotājus, kuriem sarežģītāk ir uzraudzīt produktu derīguma termiņus. Lielie tirgotāji pārbauda arī norādīto termiņu atbilstību ražotāju norādēm. Līdz pat 10% šādu testu norāda atšķirības. Tirgotāji arī vēlētos saņemt piegādes tiklīdz produkts ir gatavs, un lai tas lieki neuzkavētos pie ražotāja.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka būtisks atkritumu daudzuma palielināšanās faktors ir aizliegums atgriezt neizpārdotos produktus piegādātājam. Šos liegums palielina pārtikas atkritumus atsevišķās produktu grupās pat līdz 50%.
Tirgotāji uzskata, ka arī Latvijā būtu veidojama pārtikas atkritumu samazināšanas platforma, kurā ar valsts (ES fondu) atbalstu tiktu realizēti pasākumi šai samazināšanai.
Pēc LTA domām, tajā būtu iekļaujami gan skaidrojumi tirdzniecības vietās par marķējuma nozīmes starpību starp “ieteicams līdz…” un “izlietot līdz…”, gan regulāri tirgotāji veiktu datu apkopošanu par nepilnīgu vai nesalasāmu marķējumu uz pārtikas produktiem.
