Lasīšanas laiks: 3 min
Tikai daļā Latvijas reģionu kinoteātri vai kinoizrādīšanas vietas ir digitalizētas, pārējie izmanto “blu-ray” tehnoloģiju – rāda diskus ar videoprojektoru, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Kinoteātru asociācijas (LKA) vadītājs, kinoteātra “KSuns” īpašnieks Juris Zviedris.
Kopš 2013.gada jaunās filmas ASV vairs netiek izlaistas un izplatītas analogā jeb 35 mm filmas formātā, un kinoteātriem jāpāriet uz digitālajām iekārtām.
Zviedris informēja, ka kopš digitalizācijas sākšanas neviens kinoteātris tomēr nav aizvērts. Viņš atzina – ja nebūtu iegūta Eiropas nauda digitalizācijai, “KSuns” būtu beidzis pastāvēt. Nacionālais kino centrs (NKC) aģentūru BNS informēja, ka “KSuns” ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas digitalizāciju paspēja veikt par Eiropas fonda MEDIA naudu, kura bija pieejama tikai dažus gadus.
LKA vadītājs uzsvēra, ka valsts programmas kā tādas kinoteātru digitalizācijai nav, viss atkarīgs no fanātiķiem un pašvaldībām, pieļaujot, ka tiek izmantoti arī kādi atbalsta fondi, kas reģionos pieejami.
Zviedrs sacīja, ka no reģionu kinoteātriem, kuri ir digitalizēti, valsts subsidētas kinoizrādīšanas vietas ir Rēzeknē un Cēsīs, jo šajās pilsētās kino rāda koncertzālēs – Latgales vēstniecībā “GORS” un Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Madonā un Kuldīgā ir pašvaldību apsaimniekoti kinoteātri, tāpat kā Smiltenē, kur tikko noslēdzies konkurss par novada kultūras centra digitalizēšanu un šādi filmas plānots rādīt no oktobra. Savukārt Siguldā, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī kinoteātri ir privāti. Piedevām Daugavpils multiplekss, kurā ir četras zāles, apsaimnieko arī Rēzeknes kinoteātri.
“Vairāk nekur nekas digitāls arī nav,” teica Ziedrs, paužot, ka izskanējis, ka Talsos ir cerības tikt pie jaunās aparatūras, kas ļaus kino izrādīt digitālā formātā.
Runājot par Rīgu, viņš atgādināja, ka Rīgā visi kinoteātri ir privāti, izņemot “Splendid Palace”, kas ir pašvaldības kinoteātris.
Zviedris uzsvēra, ka nekur Latvijā vairs 35 mm formātā filmas parādīt nav iespējams, jo gandrīz nekur tādu aparātu vairs nav. Aparātu šādu filmu izrādīšanai atstājis “KSuns”, tāds ir arī “Forum Cinema”, varbūt vēl kaut kur. Bet, piemēram, amerikāņu režisors Kventins Tarantino jauno filmu uzņem uz 70 milimetru lentes, kādu Latvijā reāli vairs nav iespējams parādīt, teica Zviedrs, atzīstot, ka kinomehāniķa profesija kā tāda ir mirusi, jo digitālās filmas nav tik vienkārši parādīt kā 35 milimetru: “Digitālais kino – tā tomēr ar datoru saistīta lieta. Kas varējuši apgūt jaunās tehnoloģijas, ir palikuši.”
Pārējie kinoteātri un kino izrādīšanas vietas, kur nav iegādāta aparatūra filmu izrādīšanai digitāli, izmanto “blu-ray” tehnoloģiju – rāda diskus ar videoprojektoru, paskaidroja LKA vadītājs.
“”Blu-ray” ir pietiekami laba kvalitāte, attiecīgi iegādājas labu projekcijas aparātu, ne to profesionālo digitālo aparatūru. Vienkāršāks videoprojektors jau nav tik dārgs.”
Viņš paskaidroja, ka lielajiem filmu izplatītājiem – “Forum”, “Acme” – nav filmu uz “blu-ray” diskiem, bet mazākas filmu izplatīšanas kompānijas piedāvā arī šādas iespējas, kuras šie kinoteātri izmanto.
Nozīme ir arī videi – vai rāda vecā kolhoza klubā uz pieputējuša ekrāna, vai izremontētā un sakārtotā vidē. Vietas, kas spējušas digitalizēties, arī ir aprīkotas ar labām skaņu sistēmām, izremontētas.
NKC aģentūrai BNS paskaidroja, ka bijusī kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende kopā ar kādreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu izvirzīja ideju par interneta pieejamību 30 novadu centros, lai tos varētu nodrošināt ar digitāli pieejamu saturu, tostarp filmām. “NKC toreiz veica visus nepieciešamos aprēķinus, projekta realizācija bija plānota kopā ar Kultūras informācijas sistēmu centru, bet tad viss apstājās, jo projektam pietrūka politiskā atbalsta (ministri tika nomainīti) un finansējums netika piešķirts,” informēja NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Atbilstoši NKC datiem Latvijā pašlaik ir kino rāda 29 vietās, tostarp ir 15 kinoteātri. Latvijā ir četri multipleksi – kinoteātri ar vairākām zālēm. Kopumā kino tiek rādīts uz 64 ekrāniem, no kuriem 44 ir digitāli.
