Lasīšanas laiks: 3 min
22.marta terora aktus no traģiskajiem Parīzes notikumiem šķir nedaudz vairāk par četriem mēnešiem. Eiropas valstu policijas dienesti vēl nebija līdz galam noskaidrojuši Parīzes notikumos iesaistītās personas, kad atkal sprāga bumbas, gāja bojā nevainīgi cilvēki. Šoreiz Briselē, pilsētā, kurā atrodas vairākas Eiropas Savienības institūcijas un arī NATO mītne.
Likumsakarīgi gribas uzdot jautājumu – kā tas varēja atkal notikt? Pilsētā, kurā drošības līmenim vajadzētu būt ļoti augstam. No pieredzes varu teikt, ka Brisele nav palikusi atmiņā ar lielu policistu skaitu ielās. Ar lielu tā saukto “mazās Āfrikas” kvartālu dažu minūšu gājienā no Eiropas Parlamenta gan. Varat iztēloties rajonu, kur cilvēkus ar baltu ādas krāsu pat dienas laikā grūti ieraudzīt, kur sadzīve rit kā arābu vai Āfrikas valstu ciematos. Turklāt Beļģijas musulmaņu kopiena ir salīdzinoši noslēgta, tajā notiekošo valsts policija spēj kontrolēt tikai nosacīti. Tā gan ir ļoti liela, turklāt izveidojusies jau senāk. Starp citu, divi no Briseles uzbrucējiem bija islāmticīgie Beļģijas pilsoņi, nevis pēdējā laikā iebraukušie migranti.
Ar terorismu un teroristiem ir grūti cīnīties. Sevišķi tad, ja uzbrukumus veic skaitliski nelieli grupējumi – uzbrucēji vieninieki. Tomēr ir valstis, kas to dara salīdzinoši sekmīgi. Man bija iespēja februāra beigās aptuveni nedēļu pabūt Izraēlā. Valstī, kur kara stāvoklis izsludināts 1948. gadā un nav atcelts. Valstī, kur pastāv obligātais militārais dienests, turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm. Valstī, kur militārpersonas ar ieročiem ir ikdiena, nerunājot par policiju un slepenajiem dienestiem. Jāatzīst, ka pat vēlu vakarā Jeruzalemē jutos drošāk nekā Vecrīgā. Protams, bija pamatīgas kontroles lidostā, autobusā, ja iebrauci vai izbrauci no palestīniešu autonomijas rajoniem. Ziņās gan varam lasīt par atsevišķu teroristu uzbrukumiem, taču praktiski visi no uzbrucējiem tiek nogalināti. Nekādu tiesu, mēģinājumu pāraudzināt un labot. Varbūt skarbi, bet efektīgi.
ASV jau pirms vairākiem gadiem ierosināja Eiropas Savienības valstīs izveidot datu bāzi, kurā fiksētu visu lidojušo personu datus. Tas dotu iespēju daudz ātrāk fiksēt personas, kas pārvietojas ar viltotu identitāti. Liberālā Eiropa daudz augstāk par savu pilsoņu drošību lika pārprastās cilvēktiesības. Turklāt, vajadzētu atcerēties, ka modernās tehnoloģijas gan atvieglo dažādu noziedzīgo struktūru darbu, gan arī atvieglo to izsekošanu un notveršanu.
Droši vien Eiropas sabiedrībai būs jāmainās. Par normu vajadzēs kļūt sadarbībai ar policiju, kā tas ir ASV. Tur acīgie kaimiņi paziņos drošības sargājošajām instancēm katru sīkumu, pat skolas vecuma bērna atrašanos mājās mācību laikā. Būsim spiesti pierast pie daudz biežākām un nopietnākām dokumentu pārbaudēm. Pieradīsim, ka personu apliecinošie dokumenti jānēsā līdzi.
Grūtāk, vismaz Latvijā, būs pierast pie tā, ka katrs cilvēks ar tumšāku ādas krāsu nav terorists. Visticamāk, ka pie ziņām par notikušajiem uzbrukumiem nepieradīsim nekad un nekļūsim vienaldzīgi un spēsim just līdzi…
