Lasīšanas laiks: 2 min
Bankām digitalizējoties, to dara arī uz krāpniecību tendēti cilvēki, intervijā aģentūrai BNS sacīja “Swedbank” valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Reinis Rubenis.
“Protams, ka mums digitalizējoties, digitalizējas arī uz krāpniecību tendēti cilvēki. Tagad var dzirdēt, ka atnāk e-pasts ar bankas pirmās lapas prototipu, kur tiek prasīts autorizēties. Cilvēkiem ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kur viņi ievada savus datus, – pat, ja sūtījumam ir uzlikts “Swedbank” zīmols, jāsaprot, ka datus var ievadīt tikai internetbankā. Mēs rēķināmies, ka šādu mēģinājumu skaits augs, bet ceram, ka augs arī mūsu klientu izpratne,” pauda Rubenis.
Viņš atzīmēja, ka ik pa laikam ir arī mēģinājumi, piemēram, nolasīt karšu datus un tad izņemt naudu, piemēram, kaut kur Indonēzijā, bet šis apjoms nav pārāk liels. “Mēs arvien vairāk attīstām savas spējas šādus gadījumus noķert un jau laicīgi saprast, ka kaut kas aizdomīgs notiek. Vislielākās problēmas un izglītošanas darbs ir saistīts ar pašiem klientiem, lai viņi saprastu, ka viņu identifikācijas dati ir ļoti svarīgi,” minēja Rubenis.
Tāpat viņš arī uzsvēra, ka nākotnē cilvēkiem ļoti rūpīgi būs jāizvērtē, kad un kādos gadījumos autorizēt komersantus piekļūt konta informācijai. “Tas ir saistīts ar Eiropas Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2), kura prasa bankām dot iespēju citiem komersantiem piekļūt klientu kontiem un stāsies spēkā 2018.gadā. Klients varēs autorizēt citu komersantu veikt darbības no viņa konta saistībā ar tā sniegtajiem pakalpojumiem. (..) Šis komersantu loks būs daudz plašāks par “Latvenergo”, “Lattelecom” vai “Latvijas Gāzi”, kuru darbība mums visiem ir saprotama. Cilvēkiem būs ļoti jādomā līdzi, ko viņi autorizēs, jo šajā mirklī tā jau būs pilnīga klienta atbildība,” skaidroja “Swedbank” vadītājs.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
