Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijas Studentu apvienība ir gandarīta, ka Veselības ministrija piekritusi laika posmu, kuru ārstiem pēc valsts apmaksātas rezidentūras būtu jāatstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, samazināt no pieciem līdz trim gadiem, apliecināja Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva.
Viņa gan norādīja, ka sarunās ar Veselības ministriju aicināts turpināt diskusijas par prioritāro stāvokli attiecībā uz reģionālajiem līgumiem. Tāpat jādomā par ārstu slodzēm, jo nav skaidrs tas, vai reģionālajās slimnīcās ārstiem būs vajadzīga un nodrošināta viena pilna slodze.
Nākamās sarunas starp iesaistītajām pusēm varētu notikt 30.martā.
Veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) šodien tikšanās laikā ar medicīnas stundentiem, kā arī Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem izdevies vienoties, ka rezidentiem valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē piecu gadu vietā būs jāstrādā tikai trīs.
Šāda vienošanās panākta, diskutējot par Ministra kabineta noteikumiem, kas nosaka rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību, aģentūru BNS informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova.
Tikšanās laikā Belēvičs informēja klātesošos, ka noteikumu grozījumu projekts paredz mehānisma radīšanu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.
Priekšlikums izveidot šādu mehānismu tika izteikts no Latvijas Slimnīcu biedrības, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs. Veselības ministrijas iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem tiks piedāvāti divi mehānismi – jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikaposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā ir jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā.
Otrs mehānisms paredz, ka jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārstu praksē. Ministrs uzsvēra, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamu veselības aprūpi.
Klātesošie vienojās, ka tiks uzlabota savstarpējā informācijas apmaiņa, lai topošie ārsti labāk jau studiju laikā iegūtu informāciju par karjeras iespējām reģionos un pašvaldības varētu iepazīties ar studējošajiem, kas risināms ar regulāru Karjeras dienu starpniecību un interaktīvas platformas izveidi medicīnas studentiem un rezidentiem.
