Lasīšanas laiks: 2 min
26.aprīlī VSIA “Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā” (turpmāk – Slimnīca) viesojās Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, ārste – psihiatre, docente Liene Sīle, kura dalījās pieredzē par tēmām: agrīnā intervence šizofrēnijas pacientiem, MEDON- attālināto konsultāciju platformas izmantošana ambulatorajā darbā viņas skatījumā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” Sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Seile.
Lekcijas ievadā tika pārrunāti psihotisko traucējumu klīniskie etapi, jo neirālās attīstības traucējumi ir dažādu veidu nervu sistēmas attīstības traucējumi, kuru izpausmes sākas agrīnā vecumā un kuri saistīti ar smadzeņu darbības traucējumiem, kas ietekmē kognitīvo, motorisko, emocionālo, sociālo un pašregulācijas prasmju attīstību. To cēloņi var būt saistīti ar ģenētiskiem traucējumiem, infekcijas slimībām, vielmaiņas traucējumiem, imūnās funkcijas traucējumiem, fiziskām traumām, slikta uztura, sociālas deprivācijas un negatīviem vides faktoriem prenatālās un postnatālās attīstības laikā, vardarbību ģimenē, vecāku psihiskās veselības traucējumiem, kā arī citiem bioloģiskiem, psiholoģiskiem un vides faktoriem, tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta agrīnai diagnostikai un agrīnajai intervencei – nefarmokoloģiskajai pieejai, tās rekomendācijām Latvijā, sniedzot arī atbalstu pacienta ģimenei.
Savukārt otrajā lekcijas daļā, dr. Sīle pastāstīja par MEDON – attālināto konsultāciju platformas izmantošanu savā ambulatorajā darbā. Lekciju apmeklēja Slimnīcas ārstniecības personas un sociālie darbinieki. Izvērtās auglīga diskusija.
Dr. Oskars Krumholcs pauž viedokli, ka šī ir pārdomāta alternatīva attālinātai pacientu konsultācijai: “Mani uzrunāja dr. Sīles dedzība, strukturētais un pārdomātais modelis agrīnai pacientu funkcionālai rehabilitācijai – atgriešanai dzīvē, kāda ir bijusi pirms stacionēšanas. ”
Valdes locekle M.Ancveriņa: “Pēc dr.Lienes Sīles pieredzes stāstījuma saprotams, ka nenoliedzama ir agrīnās intervences nozīme pirmreizējo psihožu pacientu tālākās dzīves kvalitātes saglabāšanā, spējā sadzīvot ar savu slimību, lai tā neietekmētu studijas, ģimenes un darba dzīvi, tādēļ plānojam arī mūsu Slimnīcā nodrošināt šīs programmas pieejamību, iesaistot tajā psihiatru, psihologu, māsu, sociālo darbinieku, sniedzot atbalstu un psihoedukāciju arī pacienta ģimenes locekļiem. Prieks par to, ka Psihiatrijas attīstības plānā ir atvēlēta vieta agrīnās intervences attīstīšanai un, cerams, tam sekos arī finansējums.”
